Cik patiesi!!! Vēstule sev vecumdienās

Un tā, mana mīļā, kad tu kļūsi veca…

Nekad nevienu necenties pamācīt. Pat tad, ja skaidri zini, ka tev būs taisnība. Atceries, kā tevi tas savulaik tracināja. Un vai gan tu pati ņēmi vērāi vecāko padomus….

Necenties palīdzēt, ja tev to nelūdz. Un neuzbāzies nevienam. Necenties savus mīļos pasargāt no visām pasaules nelaimēm. Vienkārši mīli viņus.

Nežēlojies! Par veselību, par kaimiņiem, par valdību, par pensiju fondu! Nepārvērties par tenku vāceli uz soliņa pie mājas.

Negaidi no bērniem pateicību. Atceries: nav nepateicīgu bernu – ir dumji vecāki, kuri gaida no bērniem pateicību.

Centies nelietot frāzes: “Es tavā vecumā…”, “Es tev atdevu savus labākos gadus….”, “Es esmu vecāka, tāpēc labāk zinu…” Tas ir neciešami!

Ja tev būs mazbērni, neuzstāj, lai viņi sauc tevi vārdā, nevis par vecmāmiņu. Tas ir muļķīgi.

Netērē savu pēdējo naudu ķermeņa un sejas atjaunošanas procedūrām. Tas ir bezjēdzīgi. Labāk iztērē to ceļojumam.

Kop sevi gaišās telpās nevis aptumšotās, neglaimo sev. Pēc iespējas centies izskatīties eleganti, nevis jauneklīgi. Tā būs labāk.

Saudzē savu vīrieti, arī tad, ja viņš kļuvis krunkains, nevarīgs un burkšķošs večuks. Atceries, ka reiz viņš bija skaists, spēcīgs un jautrs. Un, iespējams, viņš ir vienīgais, kurš tevi atceras jauniņu, smalciņu un skaistu. Un, iespējams, viņš ir vienīgais, kam tu šobrīd patiešām esi vajadzīga….

Necenties par katru cenu dzīties pakaļ laikam: būt lietas kursā par jaunākajām tehnoloģijām, maniakāli sekot ziņām un pastavīgi mācīties kaut ko jaunu, lai “neatpaliktu no dzīves”. Tas ir smieklīgi. Dari to, kas tev patīk. Cik vari!?

Un nevaino sevi par neko. Lai kāda šobrīd būtu tava dzīve vai tavu bērnu dzīve – tu izdarīji visu un labāko, ko varēji.

Jebkurā situācijā saglabā pašcieņu! Līdz pašam galam! Pacenties, mana mīļā, tas ir ļoti svarīgi. Un atceries, ja tu vēl joprojām esi dzīva, tātad tas noteikti kādam ir vajadzīgs.

Tulkoja: Ginta Filia Solis, Avots