Vācija un Itālija šobrīd aktīvi strādā pie jauna regulējuma, kas varētu būtiski mainīt to, kā Eiropā darbojas stabilās monētas jeb stablecoins. Briselē ir sagatavots iekšējs darba dokuments, kas paredz ieviest stingrākus noteikumus šāda veida kriptovalūtām.
Galvenais mērķis ir nodrošināt lielāku kontroli pār starptautiskiem modeļiem, kurus kopīgi izdod vairāki uzņēmumi dažādās valstīs. Politiķi uzskata, ka šāda pieeja palīdzēs pasargāt investorus un uzturēt finanšu stabilitāti visā Eiropas Savienībā.
Kas tieši uztrauc Eiropas politiķus?
Eiropas institūcijās valda zināma piesardzība pret globāliem kriptoprojektiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta tā sauktajiem vairāku emitentu modeļiem. Tie ir gadījumi, kad vienu un to pašu digitālo monētu izdod vairākas kompānijas, kas reģistrētas dažādās jurisdikcijās.
Amatpersonas bažījas, ka šāda struktūra ir pārāk sarežģīta un nepārskatāma. Ja uzņēmumi atrodas dažādās valstīs, uzraudzības iestādēm ir grūti izsekot līdzi visiem procesiem. Ir aizdomas, ka daži pakalpojumu sniedzēji varētu izvēlēties valstis ar vājāku likumdošanu, lai apietu stingros Eiropas noteikumus. Tāpēc Vācija un Itālija vēlas, lai Eiropas Banku iestāde (EBA) saņemtu lielākas pilnvaras un varētu tieši iejaukties šādu projektu darbībā.
Stingrākas prasības ārvalstu uzņēmumiem
Jaunais priekšlikums paredz ieviest īpašu pārbaudes sistēmu visām stabilajām monētām, kas nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Uzņēmumi drīkstēs darboties Eiropas tirgū tikai tad, ja viņu mītnes valstī būs spēkā noteikumi, kas ir tikpat stingri kā Eiropas MiCA regula.
Tas nozīmē, ka tiks rūpīgi pārbaudīts:
Vai uzņēmumam ir pietiekamas naudas rezerves.
Vai tiešām tiek nodrošināta pietiekama likviditāte.
Vai investori var jebkurā brīdī atgūt savu naudu.
Starptautiskiem uzņēmumiem tas var nozīmēt daudz lielāku birokrātisko slogu. Dažiem pakalpojumu sniedzējiem varētu kļūt pārāk dārgi vai sarežģīti pielāgoties šīm prasībām, lai paliktu Eiropas tirgū.
Rezervju pārvietošana un tūlītēja kontrole
Viena no interesantākajām detaļām sagatavotajā dokumentā ir prasība pēc zibensātras līdzekļu pārvietošanas. Politiķi vēlas, lai uzņēmumi spētu acumirklī pārskaitīt rezervju aktīvus starp dažādām struktūrvienībām. Tas tiek pamatots ar nepieciešamību jebkurā situācijā garantēt izmaksas lietotājiem.
Tomēr nozares eksperti norāda, ka praksē tas dotu uzraugiem milzīgu varu pār kriptoprojektu iekšējo darbību. Ja uzraudzības iestādes saskatīs kādas problēmas vai nepilnības šajā mehānismā, tām būs tiesības nekavējoties apturēt konkrētās monētas tirdzniecību Eiropā. Tas vairs nav tikai jautājums par atskaitēm, bet gan par reālu iespēju vienā mirklī apturēt veselu biznesa modeli.
Kriptovalūtu pasaule pēc savas būtības ir globāla un neatzīst robežas. Savukārt politiskā atbilde uz šo brīvību ir arvien jauni formāli šķēršļi un uzraudzība. Lai gan Eiropa cenšas kļūt par sakārtotāko tirgu pasaulē, pastāv risks, ka pārāk stingri noteikumi var aizbiedēt inovatīvus projektus.
Daudzi nozares dalībnieki jau tagad sāk domāt, vai ir vērts tērēt resursus, lai izpildītu visas Eiropas prasības. Pastāv iespēja, ka nākotnē daži no populārākajiem globālajiem rīkiem vienkārši nebūs pieejami Eiropas iedzīvotājiem, jo pakalpojumu sniedzēji izvēlēsies strādāt citos reģionos. Pagaidām tas ir tikai darba dokuments, taču tas skaidri parāda virzienu, kurā plāno doties Eiropas lielākās ekonomikas.