Daudzi ir pieraduši pie higiēniskajiem līdzekļiem vēl no padomju laikiem un uzskata tos par vispareizākajiem un dabiskākajiem, jo šodien, redz, viss esot ķīmisks. Taču patiesībā tā nemaz nav, bet ir tieši otrādi.
1.Saimniecības ziepes
Agrāk cilvēkiem nebija pietiekamu līdzekļu, lai iegādātos kvalitatīvus šampūnus un dušas želejas. Un, ja arī līdzekļi bija, tad šīs lietas reti kur bija atrodamas. Saimniecības ziepes patiesībā nodara ļaunumu, jo satur taukskābes, sārmus un nātriju. Iekļūstot acīs vai mutē, tās izraisa dedzināšanu.
Ziepes samazina imunitāti, tāpēc bieža to lietošana ir visai nevēlama.Nevajag visu darīt tikai ieraduma pēc!
2.Avīze tualetes papīra vietā
Šis ieradums ir ārkārtīgi bīstams. Kādreiz tualetes papīrs bija deficīts, tādēļ tā vietā bieži izmantoja avīzes vai vecu grāmatu lapas. Reizēm cilvēki to darīja, vienkārši ekonomijas pēc, kad tualetes papīrs jau bija parādījies veikalos. Taču, ja cilvēki būtu zinājuši par tintes kaitīgumu, tad nebūtu to darījuši. Sulfīds un hromāts ir galvenās tintes sastāvdaļas un var izraisīt audzēju veidošanos.
3.Odekolons kā kosmētikas noņemšanas līdzeklis
Pirmā kosmētika veikalos sāka parādīties 20.gadsimta 40-tajos gados. Sievietes aktīvi to lietoja, taču viņām nebija ne tonika, ne micelārā ūdens, lai noņemtu meikapu. Dāmas to tīrīja ar ūdeni un ziepēm, taču tās ādu padarīja ļoti sausu un koda acīs. Tad sievietes izdomāja vēl ļaunāku līdzekli. Viņas tīrīja tušu un lūpukrāsu ar odekolonu. Spirta saturs parfīmā bojāja ādu, bet lūpas sāka sprēgāt.