Kad divus gadus vecais bērns pateica “mamma”, Emma uzskatīja to par brīnumu, jo viņas dēls piedzima tik vien kā ar miniatūru smadzeņu daļu.
Pāris minūtes pēc dzemdībām, ārsti Emmai pateica, ka Āronam ir ļoti reta veselības problēma, holoprosencefālija un tā ir nesavienojama ar izdzīvošanu.
Ārons piedzima tikai ar iegareno smadzeņu daļu, kas atbild par elpošanu un kustībām, bet viņam nav visu smadzeņu.
Emmai paziņoja, ka viņa drīkst uz slimnīcu uzaicināt savu ģimeni un tuvākos draugus, jo bērns, visticamāk, drīz nomirs.
Bet tagad Ārons jau ir vairāk kā divus gadus vecs un kopā ar savu vecāko brāli viņš sit plaukstas un smejas.
Līdz šim Ārons ir krietni pārsteidzis ārstus ar izdzīvošanu – un ģimene bija pārsteigta izdzirdot, ka puisītis izrunājis vārdu “mamma”.
“Kad Ārons piedzima, ārsti man teica, ka viņš neizdzīvos. Man teica, ka viņš dzīvos trīs minūtes, varbūt, trīs stundas vai trīs dienas,” pastāsta Emma.
“Ātrsti teica, ja pie vainas būtu jebkurš cits no viņa orgāniem, kas nebūtu attīstījies, viņi varētu kaut ko lietas labā darīt, bet smadzenes viņi nekādi nevar izaudzēt vai pārstādīt.”
Ārons piedzima 2013. gada martā, Emmu aizveda uz slimnīcu, jo viņa domāja, ka viņai plīsis apendicīt, līdz dzemdību sākumam, viņa nemaz nezināja, ka ir stāvoklī.
Medicīnas darbinieki konstatēja, ka sieviete ir stāvoklī un viņa tika pārvesta uz Višavas slimnīcu, viņi ievēroja, ka arī bērna galva ir lielāka, nekā tai vajadzētu būt.
Ārons nevar nedz staigāt, nedz sevi atbalstīt, un ārsti nevar noteikt, vai viņam ir laba redze.
Emma, kas šķīrusies no Ārona tēva, apgalvo: “Mēs nezinām, kas mūs sagaida nākotnē, bet mēs zinām, ka Ārons ir priecīgs un apmierināts zēns. Katrs mirklis, kas pavadīts kopā ar viņu, ir mums dārgs.”
“Kad viņš piedzima, mani iedrošināja izveidot atmiņu kastīti ar lietām, kas man atgādinātu par viņu, kad viņš vairs nebūs mums līdzās. Bet es vairs tur neko nelieku un nekoncentrējos uz skumjajām lietām, kas varētu atgadīties nākotnē.”
Avots: dzentlmenis.lv