Šķiet, ka miegs ir parasta cilvēka darbība, cilvēka organisma vajadzība pēc atpūtas un spēku uzkrāšanas, taču pēdējo 25 gadu laikā zinātnieki ir pierādījuši to, ka miegs ietekmē katru mūsu dzīves aspektu.
Ja mēs kārtīgi neizguļamies, tad mūs sagaida ļoti daudz veselības problēmu. Miegs – tas ir tāds cilvēka vai dzīvnieka stāvoklis, kuram raksturīgas vairākas stadijas, kas atkārtojas visas nakts garumā. Un šīs stadijas liecina par dažādu smadzeņu struktūru darbību.
Miegs sastāv no “lēnā miega” fāzes, kas sastāda aptuveni 75 %, un “ātrā miega” fāzes – 25 %, turklāt miega sākumā dominē lēnais miegs, bet pirms pamošanās – ātrais miegs.
Lasi vēl: 9 pārsteidzoši fakti par murgiem; spēj uzlabot tavu pašsajūtu!
1. Cilvēki miegam atvēl vidēji 1/3 savas dzīves. Iedomājieties?! Aptuveni 25-26 gadus mēs vienkārši noguļam.
2. Pētījumi liecina, ka vislabākais miegs ir jauna mēness laikā, bet vissliktākais – pilnmēness. Iemesli tam gan vēl nav noskaidroti.
3. Ja jūs spējat aizmigt 5 minūšu laikā, jums ir acīmredzams miega bads. Ideāli, ja jūs aizmiegat 10-15 minūšu laikā.
4. Pusaudžiem ir jāguļ tikpat daudz, cik maziem bērniem – aptuveni 10 stundas, pieaugušajiem – 8 stundas, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem pilnīgi pietiek ar 6 stundām.
5. Aptuveni 12 % cilvēku redz melnbaltus sapņus. Jaunā paaudze, kas nekas nav piedzīvojusi melnbalto televīziju, redz krāsainus sapņus.
6. Pēc Nacionāla miega fonda datiem 15 % pasaules iedzīvotāju ir mēnessērdzīgi, bet tas, ka mēnessērdzīgu cilvēku nedrīkst modināt, kad viņš staigā miegā, ir mīts.
7. 5 minūtes pēc pamošanās cilvēks spēj atcerēties 50 % no tā, ko viņš redzējis sapņos, bet vēl pēc 5 minūtēm tikai 10 %. Visticamāk, ka pēc pamošanās cilvēka smadzenes sāk darboties daudz ātrāk, līdz ar to daudz kas no tā, kas redzēts sapnī, aiziet otrajā plānā.
8. Students Rebdijs Gardners 1964. gadā uzstādīja pasaules rekordu – 11 dienas bez miega. Pēc šī eksperimenta Ginesa rekordu grāmatas pārstāvji paziņoja, ka šāda veida mēģinājumus pārsist rekordu vairs nereģistrēs, jo tas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, tomēr brits Tonijs Raits 2007. gadā spēja iztikt bez miega 275 stundas. Ginesa rekordu grāmatā viņš netika, taču rekords bija reģistrēts.
9. Disānija – reta parādība, kuras rezultātā cilvēks no rītiem nespēj ilgi pamosties un ķerties klāt saviem pienākumiem. Tas nekādi nav saistīts ar banālu slinkumu. Visticamāk, tā ir hroniska noguruma forma. Miega trūkums, smags un atbildīgs darbs, noteiktu medikamentu lietošana, depresija – tie visi ir faktori, kas var novest pie disānijas.
10. Parasomnija ir miega traucējumi, kuriem raksturīga nedabiska uzvedība, patvaļīgas kāju un roku kustības, anormālas emocijas un uztvere. Parasomnija ietver sevī murgus, nakts bailes, mēnessērdzību, kustību traucējumus, runāšanu miegā un krampjus.
11. Katrs cilvēks miegā ir izjutis krišanas sajūtu, kas likusi strauji pamosties. Izrādās, ka tas nebija sapnis par krišanu, bet gan fiziska sajūta kopā ar halucinācijām. Eksistē ļoti daudz un dažādi viedokļi par šo tēmu, taču neviens pilnībā nav pārliecināts, kāpēc šādas sajūtas rodas, tomēr tā tiek uzskatīta par pilnīgi dabisku parādību. Šādas sajūtas var parādīties pēc fiziskās slodzes vai arī kofeīna lietošanas otrajā dienas pusē.
12. Miega trūkuma dēļ samazinās melatonīna izstrādāšanās, kas novērš vēža šūnu augšanu, paaugstina imunitāti un aizsargā no stresa. Tāpat samazinās arī leptīna koncentrācija. Tas ir hormons, kas regulē enerģijas apmaiņu un nomāc apetīti. Leptīna trūkums var novest pie aptaukošanās, tāpēc tiem, kas grasās tievēt, ļoti svarīgi vispirms sakārtot savu miega režīmu. Miega trūkums noved arī pie augšanas hormona samazināšanās. Šis hormons pusaudžiem pubertātes laikā sekmē ātrāku kaulu augšanu, bet vecākiem cilvēkiem palēnina novecošanās procesu.
13. Miegā mēs esam paralizēti. Visticamāk tas ir tāpēc, lai organisms paliktu mierā un atjaunotos.
14. Kad cilvēki miega laikā krāc, viņi neredz sapņus.
15. Kad jums kāds teiks, ka nekad neredz sapņus – tā nav tiesa. Sapņus redz visi, taču ne visi tos atceras.
Lasi vēl: Sapņu tulks. Ielūkojies savā zemapziņā