Ar dažādām profesijām saistītas atzīmējamās dienas turpmāk varētu noteikt Ministru kabinets. Tā trešdien, 5.decembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vienojās komisijas deputāti. Ierosinājums nācis no Tieslietu ministrijas, kas sagatavojusi atbilstošus likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumus. Darbs pie tiem Saeimā varētu sākties nākamā gada sākumā, informē Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
“Mēs nevaram nekritiski pieņemt visus deputātu ierosinājumus par jaunām atzīmējamajām dienām, kas saistītas ar dažādām profesijām. Lai lēmumu pieņemšana šajā jautājumā būtu konsekventa, tas jādara Ministru kabinetā,” norādīja A.Kaimiņš.
Komisijas sēdē tika apspriesti arī citi ar svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanu saistītie jautājumi, tostarp par to, vai 7.janvāris jeb pareizticīgo Ziemassvētki būtu nosakāmi par svētku dienu. A.Kaimiņš informēja, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vēl būs jālemj par to, vai turpināt darbu ar 12.Saeimā nepabeigto likumprojektu, par ko sēdē izskanēja pretrunīgi viedokļi.
“Domājot par šī likumprojekta pārņemšanu, svarīgi saprast, ka mūsu uzdevums ir neiesaistīties sabiedrības šķelšanā,” pēc komisijas sēdēs atzīmēja A.Kaimiņš, pievienojoties sēdē izskanējušajam viedoklim, ka, lai gan jautājums šķietami saistīts ar reliģiskajiem svētkiem, tas tomēr politiski var tikt interpretēts pretrunīgi, un Latvijas valstī būtu svarīgi kopt eiropeiskās tradīcijas, kas saistāmas ar Ziemassvētku atzīmēšanu decembra noslēgumā.
Sēdē deputāti tika iepazīstināti ar atšķirīgo svētku, atceres un atzīmējamo dienu regulējumu citās Eiropas valstīs. Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta pārstāvis klātesošos informēja par to, ka jauna brīvdiena mūsu valsts ekonomikai izmaksā 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta jeb apmēram 27 miljonus eiro, rēķinot pēc 2017.gada datiem, bet ietekme uz valsts budžetu sasniedz deviņus miljonus eiro.