Kopš šā gada sākuma to bērnu skaits, kuri gaida uz vietu Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādē, ir palielinājies par simtu, taču problēma ar bērnudārzu trūkumu pilsētā tiek risināta kūtri. Jelgavas pilsētas domes deputāts Aigars Rublis (“Vienotība”) jau vairākkārtīgi vērsies pie pašvaldības vadības ar dažādiem ierosinājumiem minētās problēmas risināšanai, taču viņa piedāvājumi noraidīti.
“Šā gada pašvaldības budžetā tika paredzēti 75 000 eiro jauna pašvaldības bērnudārza projektēšanai, taču desmit mēnešu laikā darbi tālāk par skiču projekta izsludināšanu nav pavirzījušies. Tikmēr problēma ar vietu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs rada lavīnas efektu – vecāki spiesti palikt mājās, nevar atgriezties darba tirgū, ģimenes kopējie ienākumi parasti krītas un nevaru izslēgt, ka pašvaldībai drīzumā var nākties būtiski palielināt budžetu dažādiem sociālajiem pabalstiem,” situāciju iezīmē A.Rublis.
Deputāts prognozē, ja viss ritēs tik gausi, jauna bērnudārza būvniecība var ievilkties pat līdz 2020.gadam. Turklāt vienas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes atvēršana problēmu tik un tā nespēs atrisināt, jo šobrīd ārpus pirmsskolas izglītības un profesionālas uzraudzības ir 328 bērni, turklāt šim skaitlim ir tendence ar katru gadu palielināties, bet jaunajā bērnudārzā vietas paredzētas tikai 280 mazuļiem.
Tas bija viens no iemesliem, kādēļ jau šā gada martā A.Rublis rosināja pašvaldības budžetā paredzēt līdzekļus vēl viena bērnudārza būvniecībai Jelgavā. Šobrīd, līdz ar Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra slēgšanu, daļēji atbrīvosies ēkas Zirgu ielā, kur savulaik atradies bērnudārzs. “Es uzskatu, ka kā operatīvs risinājums problēmai ar rindām uz vietu bērnudārzā, būtu šīs ēkas pielāgošana pirmsskolas izglītības iestādei. Savukārt šobrīd tur izvietotais Dienas centrs ļoti labi integrētos Jelgavas 1. internātpamatskolā – attīstības centrā vai 2. internātpamatskolā, kur ir tam labi piemērota infrastruktūra,” piebilst A.Rublis.
Kā papildus darāmos darbu problēmas risināšanai deputāts piedāvā arī palielināt pašvaldības līdzfinansējumu tā saucamajam “aukļu dienestam”. Pagājušā gada nogalē Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums noraidīja A.Rubļa priekšlikumu vismaz līdz 100 eiro mēnesī palielināt šo līdzfinansējumu, taču arī šogad viņš plāno sniegt priekšlikumu, paredzēt pašvaldības budžetā būtisku kāpumu “aukļu dienesta” līdzfinansēšanai. Līdzekļus šā plāna īstenošanai viņš rosinās iegūt, piemēram, samazinot finansējumu pašvaldības izdevuma “Jelgavas Vēstnesis” izdošanai, kam šogad nodokļu maksātāju naudas tērēti aptuveni 400 000 eiro un kurā tiek slavināts Jelgavas domes priekšsēdētājs, bet būtiskas iedzīvotāju vajadzības netiek atspoguļotas, jo lielāko daļu lapu aizņem TV programma. Ja līdzfinansējumu palielinātu līdz 100 eiro mēnesī, tas pašvaldībai nākamgad papildus izmaksātu aptuveni 23 000 eiro. Argumenti, ka “aukļu dienesta” līdzfinansējuma palielināšanai vai jauna bērnudārza būvniecībai nav līdzekļu, neiztur kritiku, jo šogad vien pašvaldības budžetā atrasti vairāk kā 1,76 miljoni eiro Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas sadārdzinājumam, vairāk kā 2 miljoni eiro – Loka maģistrāles rekonstrukcijā, Pils salas estrādes jumtam un citiem projektiem.
Problēmas ar vietu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs rada papildus draudus, kas ilgtermiņā būtiski var ietekmēt ne tikai konkrētās ģimenes, bet arī pilsētu un valsti kopumā. Proti, A.Rublis kā greizu vērtē situāciju, ka jaunajām māmiņām ir ļoti apgrūtināta atgriešanās darba tirgū, jo viņām rindu uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēm dēļ ir ierobežotas iespējas atrisināt bērnu pieskatīšanas jautājumus. Šovasar Nodarbinātības Valsts aģentūras Jelgavas filiālē kā bezdarbnieces vien reģistrētas teju 100 jaunās māmiņas, kuras nevar atgriezties darba tirgū pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma.
“Uzskatu, ka pilsētas stratēģijai ir jābūt balstītai uz atbalstu jaunajām ģimenēm un tām labvēlīgas vides veidošanu. Un nodrošināšana ar pirmsskolas izglītības iespējām ir viens no būtiskiem stūrakmeņiem jauno ģimeņu atbalstam,” tā A.Rublis.