1. Ģērbies ērti
Publiskās uzstāšanās laikā daudzi parasti pārdzīvo tieši par pašu uzstāšanos, tāpēc tajā brīdī, kad saki tostu vai lasi lekciju, kaut kam citam vairs nevajadzētu novērst tavu uzmanību. Psihologi rekomendē šādos brīžos radīt sev maksimāli komfortablus apstākļus, pirmkārt – ģērbties ērti! Par kādu komfortu var iet runa, ja pastāvīgi centīsies raut uz leju savus īsos svārkus vai domāsi par to, ka jebkurā mirklī varētu nokrist, jo tev kājās ir kurpes ar 10 cm augstu papēdi.
2. Patrenējies
Tava bakalaura darba aizstāvēšana vairs nav aiz kalniem, un tu jau mirsti nost no bailēm? Velti! Atrodi mājās kādu interesantu grāmatu un dodies ciemos pie kādas draudzenes, kurai ir bērns, lai palasītu viņam smieklīgos stāstus, jo tieši bērni ir vislabākie klausītāji, bet jebkurš psihologs pateiks, ka nav nekā labāka par draudzīgu uzmanību.
3. Skaties acīs
Acu kontakts – vienīgais veids, kā noturēt auditorijas uzmanību! Protams, tas nav tik viegli izdarāms, ja tev ir sajūta, ka visi tev skatās virsū, taču tādā gadījumā vari vienkārši skatīties uz cilvēka degunu, jo diez vai dažu metru attālumā kāds pamanīs, ka neskaties tieši viņam acīs, bet gan uz kādu citu sejas daļu, bet tu jutīsies pietiekami komfortabli. Vēl viens veids, kas gan vairāk paredzēts lielākajai auditorijai – skaties uz sienu, kas tev ir pretī un ik pa brīdim pārlaid tai pāri savu acu skatienu – pa labi un kreisi, jo tas visiem klātesošajiem radīs iespaidu, ka skaties acīs tieši viņam – tā, starp citu, dara arī aktieri teātrī!
Lasi vēl: Iemācies saprast vīrieti no pusvārda – vīriešu likumi, kurus noteikti jāpārzina visām sievietēm!
4. Iztēlojies rezultātu
Tas, kurš baidās būt uzmanības centrā, parasti iztēlojas sliktāko iespējamo scenāriju, kas bieži vien beidzas ar kaut kādu apkaunojumu. Piemēram, ja klubā sāksi dejot – visi sāks smieties! Pagriez scenāriju par 180 grādiem – iedomājies, kā visi tev aplaudē, kā smaida un skatās tev virsū ar sajūsmu. Iztēlojies savus panākumus – un tie noteikti būs!
5. Atļaujies būt pati
Daudzi cilvēki izvairās no uzstāšanās tieši tāpēc, ka baidās būt paši, pieļaut kļūdas – pie tam tik daudzu cilvēku klātbūtnē! Mēs visi gribam būt ideāli, bet tas nav iespējams, tāpat kā nav iespējams aprēķināt to neveiklo brīdi, kad aizmirsīsi kādu vārdu un iestāsies klusuma pauze, taču tajā nav nekā briesmīga. Kļūdas pieļauj visi, pat profesionāli oratori, taču viņi zina, ka reizēm defekts kļūst par efektu. Ja nu gadījumā tev prezentācijas laikā sanāk “saputroties”, pārvērt visu jokā! Auditorija pasmiesies kopā ar tevi. Ja nē -tad nekādu nāves spriedumu par to tev arī neviens neliks parakstīt!