Miegs
Ja pajautāt pieciem cilvēkiem, kas ir miegs un no kurienes tas rodas, visticamāk, jūs izdzirdēsiet piecus dažādus pieņēmumus. Un tas nav tāpēc, ka cilvēki neinteresējas par zinātniski – populārajām publikācijām, bet gan tāpēc, ka zinātnei līdz šim nav zināma sapņu izcelsme. Eksistē divas teorijas, kas skaidro šo parādību. Pirmā saka, ka miega laikā organisms veic pārbaudi ar sakariem smadzenēs, aktivizējot dažādus kanālus. Otrā versija ir balstīta uz to, sapnī smadzenes apstrādā to informāciju, kurai dienā nav pieticis laika, kā arī nostiprina domas un atmiņas.
Fantoma sajūtas
80% cilvēku, kuriem ir amputēta roka vai kāja, saņem sajūtu signālus no neesošās ķermeņa daļas. Tās var būt siltuma sajūtas, niezēšana, pat sāpes. Daži zinātnieki to skaidro ar to, ka nervi, kas ved uz amputēto ķermeņa daļu, rada jaunus “sakarus” un sūta signālus, it kā ekstremitāte būtu savā vietā. Taču ir arī citas teorijas piekritēji – smadzenēs esot “iemontēta” vesela organisma karte, kas turpina ar to strādāt pat tad, kad kāda ekstremitāte tiek fiziski zaudēta.
Atmiņas spēles
Katrs no mums ir saskāries ar situāciju, kad kādu informāciju viņš nekādi nevar atcerēties, un kādu ne par ko nevar aizmirst. Zinātnieki ir veikuši vairākus eksperimentus šajā jomā un tas, nešaubīgi, pietuvināja viņus atrisinājumam. Izskatās, ka galveno lomu atcerēšanās procesā spēlē hipokamps. Galveno, bet ne izšķirošo. Kā noskaidrots, reālās un viltus atmiņas aktivizē viens un tas pats smadzeņu posms. Lai atšķirtu šīs atmiņas, zinātnieki parasti lūdz pētījuma dalībniekus atcerēties situāciju kontekstā, un tas sarežģa situāciju, ja atmiņas ir viltotas.
Jautrie galvas mežģi
Smiekli, šķiet, ir visnesaprotamākā cilvēka izpausme. Patiesu smieklu laikā aktivizējas trīs galvas smadzeņu daļas: kognitīvā, lai joku saprastu, kustību – lai varētu kontrolēt sejas muskuļus un emocionālā, kas sniedz “jautrības sajūtu”. Taču kāpēc vieni cilvēki smejas par jokiem, kuri nepavisam nešķiet smieklīgi citiem? Viss, kas par šo ir zināms – smiekli uzlabo cilvēka pašsajūtu.
Novecošanas noslēpums
Mūžīgā dzīve, protams, ir vilinoša. Taču realitāte nepavisam nelīdzinās Holivudas filmām. Kāds tad ir novecošanas iemesls? Cilvēks piedzimst ar lielisku mehānismu komplektu, kas var cīnīties ar infekcijām un traumām. Taču ar laiku šie mehānismi pārtrauc savu darbību. Iemeslu var skaidrot tā, ka novecošana mūsos ielikta ģenētiski un kaut kādā veidā tas ir izdevīgi, vai arī ka novecošanai nav nekāda mērķa, tā notiek tāpēc, ka organismā tiek uzkrātas bojātās šūnas.