Galvenās vecāku kļūdas bērna audzināšanā

Katrs vecāks vēlas savu bērnu izaudzināt tā, lai par viņu nebūtu jākaunas. Bērnos tiek ielikti visi spēki un dvēsele, lai viņi izaugtu par veiksmīgiem cilvēkiem. Taču ne vienmēr viss norit ideāli. Vecāku kļūdas bērnu audzināšanā ir samērā bieža parādība. Tāpēc ir nepieciešams kontrolēt savas darbības, lai bērnam neradītu traumu.

Kāpēc nedrīkst pieļaut kļūdas bērnu audzināšanā?

Pēdējā laikā pasaulē daudz kas ir mainījies. Arī uzskati par bērnu audzināšanu. Kādreiz prioritātes bija vienkāršība, atturība, nepieciešamība domāt par cilvēkiem un tikai tad par sevi. Taču politiskās un sociālās pārmaiņas ir ienesušas dzīvē jaunus jēdzienus: tirgus, konkurētspēja, karjeras izaugsme utt.

Mūsdienu cilvēkiem kļuvušas svarīgas tādas lietas, kā būt veiksmīgam, sasniegt mērķi ar jebkādiem līdzekļiem, t.i., vairums līdera īpašību.

Psihologi uzskata, ka līdera iezīmes ir jāattīsta jau no agras bērnības. Jo pirmo uzvaras un neveiksmju pieredzi bērns gūst tieši mājās, savā ģimenē. Paradokss ir tajā, ka paši vecāki, kuri bezgalīgi mīl savus bērnus, ar savu kļūdaino audzināšanu neļauj attīstīties līderu īpašībām savos bērnos.

Kādas kļūdas bērna audzināšanā pieļauj vecāki,
un kā tās labot?

1.Apvainojumi un draudi.
Tās ir tipiskas vecāku kļūdas. Audzināt bērnu ar iebiedēšanas un šantāžas palīdzību ir nepareiza metode, kas atnākusi pie mums no senas pagātnes. Frāze “kā tev nav kauna?” nomāc bērnu, liek viņam aizdomāties par savu nenoderību, samazina pašvērtējumu un iznīcina iniciatīvu. Bērni bieži dara palaidnības, bet tās nav to vērtas, lai rīkotu skandālu. Reizē ar kauna sajūtu daži vecāki pielieto arī vainas apziņu. Viņi domā, ka vainojot par kaut ko bērnu, tādējādi stimulēs viņu uz pareizām darbībām. Taču tā tas nav. Pastāvīgu apvainojumu dēļ bērns pārstāj interesēties par dzīvi, kļūst nepārliecināts par sevi. Iebiedēšana un draudi arī nav izeja. Tie liek bērnam pastāvīgi izjust bailes. Šis stāvoklis viņu paralizē un morāli nomāc. Rodas psiholoģiskais diskomforts.

2.Viedokļu pretruna.
Bērnam no mazotnes ir jāzina, ko drīkst, un ko nē. Un šīs robežas nevajag pastāvīgi mainīt. Mainīgo prasību un liegumu dēļ bērns apjuks un nezinās, kā turpmāk uzvesties. Atrodiet zelta vidusceļu. Par sasniegumiem un padarīto uzslavējiet, par palaidnībām sarājiet, bet nešaujiet pār strīpu. Labāk pasakiet bērnam, ka jūs jebkurā gadījumā viņu mīlat.

3.Audzināšanai noteikti ir jābūt saskaņotai starp abiem vecākiem.

Nedrīkst būt tā, ka mamma aizliedz to, ko tētis atļauj. Bērns vienkārši apjuks.

4.Problēmu pārlikšana uz bērnu.
Katram cilvēkam gadās nepatikšanas, bet tam nebūtu jāskar bērnu audzināšana. Jūsu attieksme pret mazuli nedrīkst būt atkarīga no garastāvokļa. Emociju pārlēcienu dēļ jūs varat palaist garām bērna panākumus vai viņa problēmu. Atcerieties, ka bērns 3 gadu vecumā vienmēr kopē jūsu uzvedību, tāpēc, ja negribat izaudzināt psiholoģiski nestabilu cilvēku, sekojiet savai uzvedībai.

5.Aizliegumi bez paskaidrojuma.
Pirmsskolas vecuma bērniem bieži rodas šāda kļūda. Bērnam jāzina aizliegto lietu loks, taču tam visam ir jābūt izskaidrotam. Nedrīkst aizliegt dēlam vai meitai kaut ko vienkārši tāpat, bērnam ir jāzina iemesls.

6.Pārlieka gādība.
Reizēm vecāku gādības mēdz būt par daudz. Īpaši, kad bērni kļūst lielāki. Bērns ir jāradina pie patstāvības. Viņš taču nedzīvos visu dzīvi kopā ar jums, tādēļ katrā vecuma posmā ļaujiet viņam kaut ko izlemt un darīt pašam. Pat, ja viņš būs pieņēmis nepareizu lēmumu, ļaujiet viņam mācīties no savām kļūdām. Tā bērns uzkrās savu personīgo pieredzi. Bez tam, pārliekas rūpes traucēs viņam iegūt draugus un izteikt savu viedokli. Veiciniet jebkuru iniciatīvu no bērna puses. Palīdziet viņam noticēt sev. Katram cilvēkam ir nepieciešama sava personīgā brīvā telpa – arī jūsu bērns nav izņēmums. Viņam var būt savi noslēpumi, un tas ir normāli.

7.Nepietiekams maigums.
Katram cilvēkam ir vajadzīga mīlestība, bērnam it īpaši. Darbs ir darbs, bet vienmēr ir jāatrod laiks, lai pateiktu bērnam, cik ļoti jūs viņu mīlat, samīļotu, noglāstītu. Tas viņam ļaus kļūt pārliecinātākam un stiprākam. Savukārt, nevajag no bērna prasīt to pašu. Samīļoties vajag no sirds, nevis piespiedu kārtā.