ASV iedzīvotāju noskaņojums martā ir piedzīvojis negaidīti strauju kritumu, sasniedzot zemāko punktu pēdējo trīs mēnešu laikā. Galvenais iemesls šīm izmaiņām ir saspīlētā situācija Tuvajos Austrumos, kas liek cilvēkiem uztraukties par tālāku cenu kāpumu.
Karadarbība starp ASV, Izraēlu un Irānu jau ir tieši ietekmējusi iedzīvotāju maciņus, radot neskaidrību par tuvāko nākotni. Mičiganas Universitātes aptaujas dati rāda, ka pesimisms ir pārņēmis visas sabiedrības grupas neatkarīgi no vecuma vai politiskajiem uzskatiem.
Degvielas cenas un to ietekme uz ikdienu
Mēnesi ilgais konflikts ir izraisījis krasas pārmaiņas globālajā naftas tirgū, kur cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%. Tas nekavējoties atbalsojas degvielas uzpildes stacijās – vidējā benzīna cena ASV ir pakāpusies par vienu dolāru, sasniedzot aptuveni 3,98 dolārus par galonu. Dažos štatos, piemēram, Kalifornijā un Vašingtonā, autovadītājiem jārēķinās pat ar summu, kas pārsniedz 5 dolāru atzīmi.
Lai gan parasti saikne starp cilvēku noskaņojumu un viņu reālajiem tēriņiem nav ļoti cieša, šoreiz situācija ir nopietnāka. Dārgāka degviela un vienlaicīgs kritums akciju tirgos, kur vērtība samazinājusies par nepilniem 7%, rada dubultu spiedienu. Īpaši to izjūt turīgākās mājsaimniecības, kuru patēriņš līdz šim ir balstījis ekonomikas izaugsmi. Ja šīs ģimenes sāks taupīt, tas var būtiski bremzēt visas valsts saimniecisko attīstību.
Ekonomistu bažas par vasaras sezonu
Eksperti norāda uz būtisku atšķirību starp pašreizējo situāciju un 2022. gadu, kad inflācija arī bija rekordaugsta. Toreiz ekonomiku glāba spēcīgais darba tirgus un stabils iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šobrīd situācija ir trauslāka. Ja konflikts ieilgs un degvielas cenas turpinās augt tieši pirms vasaras ceļojumu sezonas, patērētāji var vienkārši “izmest balto karogu” un krasi samazināt savus izdevumus.
Mičiganas Universitātes indekss šomēnes nokritās līdz 53,3 punktiem, kas ir krietni zemāk, nekā prognozēja analītiķi. Cilvēku vērtējums par savām personīgajām finansēm tuvākajā gadā ir sarucis par 10%, bet vispārējais skatījums uz ekonomikas virzību pasliktinājies vēl vairāk. Tomēr ir arī neliels cerību stars – iedzīvotāji pagaidām sliecas domāt, ka šīs problēmas ir pārejošas un nevilksies gadiem ilgi.
Vai nodokļu atvieglojumi glābs situāciju?
Vēl nesen tika cerēts, ka jaunais likums par nodokļu samazināšanu dos jūtamu grūdienu iedzīvotāju labklājībai. Tomēr tagad pastāv risks, ka dārgā degviela šo ieguvumu vienkārši “apēdīs”. Finanšu analītiķi lēš, ka gadījumā, ja benzīna cena sasniegs 5 dolārus par galonu visā valstī, nodokļu samazinājuma pozitīvais efekts tiks pilnībā neitralizēts.
Pat ja degvielas dārdzība neizdzēsīs visus nodokļu ieguvumus, tā tik un tā samazina iedzīvotāju reālo pirktspēju. Atšķirībā no akciju tirgus svārstībām, kas skar tikai daļu sabiedrības, degvielas cenu kāpumu jūt gandrīz ikviens, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Tas nozīmē, ka mazāk naudas paliek pāri citiem pirkumiem, pakalpojumiem vai izklaidei.
Federālo rezervju sistēmas nākotnes lēmumi
Saspīlējums tirgū ir licis reaģēt arī centrālajai bankai. Šomēnes procentu likmes netika mainītas, saglabājot tās 3,50%–3,75% līmenī. Bankas pārstāvji gan atzīst, ka prognozes par inflāciju ir kļuvušas pesimistiskākas. Ja iepriekš tika plānoti vairāki likmju samazinājumi, lai stimulētu ekonomiku, tad tagad ticamāks šķiet scenārijs tikai ar vienu samazinājumu visa gada laikā.
Daudzi analītiķi uzskata, ka gaidāmais inflācijas lēciens, ko izraisīja energoresursu dārdzība, pagaidām tiek uzskatīts par īslaicīgu parādību. Tomēr, ja aprīļa dati uzrādīs vēl lielāku inflācijas gaidu pieaugumu, Federālo rezervju sistēma varētu izvēlēties nogaidošu pozīciju un turēt augstas procentu likmes ilgāku laiku. Tas padarītu aizdevumus dārgākus un vēl vairāk palēninātu ekonomisko aktivitāti.