Janvāra pēdējā domes sēdē Talsu novada deputāti apstiprināja 2019. gada budžetu. Tas arī šogad plānots sabalansēts un uz attīstību vērsts, atrodot kompromisu starp ikdienas nepieciešamību nodrošināšanu un lielāku mērķu sasniegšanu. Šogad budžets ir noteikts 36 191 807 eiro apmērā.
No kopējā budžeta apjoma – 36 191 807 eiro – 16 288 463 eiro apmērā plānoti nodokļu ieņēmumi, bet 11 037 710 eiro paredzēti no valsts budžeta transfertu maksājumiem. No tiem 6 346 081 eiro ir dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet 1 515 000 eiro paredzēti no iestāžu maksas pakalpojumiem un citu aktivitāšu ieņēmumiem. Šī gada budžets ir sabalansēts, un gada beigās paredzēts arī 325 797 eiro līdzekļu atlikums.
2019. gada izdevumi sastādīti, ņemot vērā vairākus kritērijus: iekļauts finansējums iestāžu un struktūrvienību saimnieciskās darbības nodrošināšanai, iedzīvotāju skaits novadā un izglītojamo skaits mācību iestādēs, noslēgtie uzturēšanas un pakalpojumu līgumi un faktiskā nepieciešamība.
Vislielākais budžeta līdzekļu izlietojums jau tradicionāli ir izglītības nozares funkciju nodrošināšanai – 13 590 841 eiro jeb 32% no kopējiem ieņēmumiem. Šī gada budžetā 98 000 eiro papildu atvēlēti izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai, arī pārvalžu vadītāji daļu no pārvaldes finansējuma novirzījuši tieši šīs jomas vajadzību apmierināšanai.
Kultūras un atpūtas jomai noteikts finansējums 3 919 913 eiro jeb 14% apmērā. 15 000 eiro paredzēts pārdalīt sporta jomā strādājošajām iestādēm inventāra iegādei. Tāpat pieņemts lēmums atbalstīt jau tradicionālos pasākumus un arī līdz šim nebijušus. Piemēram, piešķirti līdzekļi Raimonda Tigula rīkotajam koncertam “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”, arī Rally Talsi posma organizēšanai un palielināts finansējums Laidzes mazo opermūzikas svētku organizēšanai. Šogad Talsos tiks rīkoti arī Latvijas Senioru koru svētki Sauleskalna estrādē un Kurzemes Dzejas dienas.
Arī šajā gadā paredzēts turpināt iesāktās iniciatīvas. Paredzēts finansējums biedrību īstenotiem projektiem (30 000 eiro), līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu labiekārtošanai (24 000 eiro), vecpilsētas ēku restaurācijai (30 000 eiro), kanalizācijas sistēmas pieslēgumiem (20 000 eiro), energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās (10 000 eiro), uzņēmējdarbības veicināšanas konkursam “Dari Talsu novadam” (15 000 eiro), kultūras un tūrisma projektiem (8606 eiro) un kultūrvēsturisko vērtību inventarizācijai (29 588 eiro). Savukārt pašvaldības rezerves fondā finansējums noteikts 150 000 eiro apmērā.
Pansionāta “Lauciene” sakārtošanai paredzēts novirzīt 97 000 eiro, par to pārbūvējot vannas istabas, sakārtojot sanitāros mezglus klientu istabās un ventilācijas sistēmu, nodrošinot ugunsdrošības prasību ievērošanu un iegādājoties profesionālo veļas mazgājamo mašīnu un specializēto transportu līzingā klientu riteņkrēslos un gulošo klientu pārvadāšanai.
Plānojot novada attīstību, 572 144 eiro paredzēti būvprojektu izstrādei un projektu sagatavošanai. Finansējums nepieciešams vairāku ieceru īstenošanai, piemēram: pilnā būvprojekta izstrādei Ķēniņkalna labiekārtošanai, sporta infrastruktūras attīstībai Talsos, būvprojektu izstrādei skolu infrastruktūras uzlabošanai un grants ceļu pārbūvei, Talsu Galvenās bibliotēkas apkārtnes labiekārtošanas projekta izveidei, aktīvās atpūtas teritorijas attīstībai Kareivju ielā 18, Ezeru ielā 4 un Vilkmuižas ezera apkārtnē koncepcijas izstrādei un projektēšanai, un arī Līdaku, Raudu, Asaru un Līņu ielu izbūvei Talsos.
Savukārt kredītu pamatsummas atmaksai tiks novirzīti 1 707 707 eiro.
Šī gada Talsu novada speciālais budžets sastāda 1 899 923 eiro apmēru. No tiem lielākā daļa – 1 297 737 eiro – ir autoceļu fonda ieņēmumi, bet 602 186 eiro – dabas resursu nodokļa ieņēmumi.
“2019. gada budžets izglītības, kultūras un sporta nozarē ir sabalansēts un uz attīstību vērsts. Ir nodrošinātas visas pamatvajadzības, kā arī ieplānots finansējums jaunām iniciatīvām un vajadzībām,” izstrādāto budžetu vērtēja Izglītības, kultūras un sporta jautājumu priekšsēdētāja vietniece Tabita Kalniņa.
“Pateicoties mūsu novada iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem šobrīd vispār varam budžetu sastādīt. Zinām, ka vēlmju un nepieciešamību vienmēr ir vairāk par reālajām iespējām, bet, neraugoties uz to, esam spējuši ļoti veiksmīgi sabalansēt sociālās aizsardzības, izglītības, kultūras un sporta un tautsaimniecības jomu vajadzības. Mēs esam daudz un ilgi diskutējuši par budžeta projektu, esam spējuši bez aizvainojumiem nonākt pie saprātīgākā budžeta sadalījuma. Šī gada budžetā ir paredzēta veselības apdrošināšana sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības policijas darbiniekiem, kas iepriekš nav bijusi. Esam palielinājuši finansējumu sociālā dienesta pakalpojumu apjomam, arī darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, palielināts finansējums arī ģimeņu un bērnu atbalsta centram “Brīnumiņš”,” teica Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inga Gluzda.
Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Kalnbirze uzsvēra, ka ar budžeta ieņēmumiem var nodrošināt pamata funkciju nodrošināšanu un papildu tam, kaut nedaudz, bet ir arī līdzekļi attīstībai. “Svarīgs ir arī Eiropas Savienības fondu finansējums, ko katru gadu ieguldām infrastruktūrā, realizējot dažādus projektus. Pārvaldēm nozīmīgs finansējuma avots ir arī iegūtie atsavināšanas līdzekļi, kas atstāj lielu iespaidu infrastruktūras sakārtošanā. Svarīgs ir arī speciālais budžets, atsevišķām teritorijām ir pieejams liels dabas resursu nodokļa apmērs. Tādā veidā kopīgiem spēkiem varam nodrošināt, ka mūsu pilsētu un pagastu pārvaldes attīstās,” uzsvēra Ģ. Kalnbirze.
Finanšu komitejas priekšsēdētājs Dainis Karols pauda, ka šī gada budžeta plānošana un virzīšana sākās jau iepriekšējā gada vasarā, tāpat tika mainīti budžeta pieņemšanas noteikumi. “Sapratām, ka 1. decembrī, kā bija paredzēts, nevarēsim sākt budžeta izskatīšanu valdības neizveidošanas Latvijā dēļ. Esam atraduši iespēju palielināt pieejamo finansējumu izglītības, kultūras un sporta un sociālās aizsardzības jomai. Esam spējuši veidot budžetu, domājot par to, kas mūsu novadniekiem ir svarīgi,” sacīja D. Karols, norādot, ka līdz valsts budžeta pieņemšanai plānotais finansējums būs jāapgūst piesardzīgi.