Ķīnas rūpniecība martā beidzot ir sākusi rādīt atlabšanas pazīmes, pārtraucot divus mēnešus ilgo lejupslīdi. To lielā mērā veicinājis spēcīgais preču eksports, kas palīdzējis rūpnīcām atkal palielināt jaudas.
Tomēr virs šīm pozitīvajām ziņām joprojām klājas Irānas kara radītā ēna, kas nopietni traucē piegāžu ķēdes visā pasaulē. Ekonomisti prognozē, ka oficiālais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) būs nedaudz virs kritiskās 50 punktu robežas, kas nozīmē nelielu, bet svarīgu izaugsmi. Oficiālie dati par situāciju rūpniecībā tiks publicēti jau šo otrdien, un tos ar nepacietību gaida tirgus analītiķi.
Smags gads un pirmie cerības stari
Gandrīz visu 2025. gadu un arī šī gada sākumu Ķīnas rūpnīcas aizvadīja diezgan drūmā noskaņā. Iedzīvotāju patēriņš pašā Ķīnā bija vājš, un tas lika uzņēmumiem iesaistīties cenu karos, kas pamatīgi “apēda” to peļņu. Arī saspīlējums ar lielākajiem tirdzniecības partneriem nepalīdzēja vairot pārliecību par rītdienu.
Taču eksports izrādījās daudz izturīgāks, nekā daudzi gaidīja. Pat neskatoties uz ASV ieviestajiem tarifiem, Ķīnas preces pasaulē joprojām ir pieprasītas. Tieši eksporta uzplaukums gada pirmajos divos mēnešos kļuva par galveno dzinējspēku, kas ļāva rūpniecības rādītājiem martā atkal pakāpties virs nulles punkta. Valdībai un politikas veidotājiem šis nelielais uzlabojums ir ļoti vajadzīgs signāls, jo viņi cenšas noturēt ekonomiku stabili uz kājām laikā, kad ārējā pasaule kļūst arvien neparedzamāka.
Karš Tuvajos Austrumos un jaunie izaicinājumi
Situācija Tuvajos Austrumos, kas saasinājās februāra beigās līdz ar uzbrukumiem Irānai, ir pamatīgi sagriezusi kājām gaisā ierasto lietu kārtību. Irānas lēmums ierobežot kuģu kustību caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu ir izraisījis enerģētikas krīzi un milzīgus traucējumus loģistikā. Ķīnas ražotājiem tas nozīmē tikai vienu – dārgākas izejvielas un lielākas transporta izmaksas.
Šie faktori tiešā veidā ietekmē rūpnīcu peļņas maržas. Ja loģistika kļūst dārga un lēna, ražotājiem ir grūti saglabāt konkurētspējīgas cenas. Tāpēc, lai gan kopējais noskaņojums rūpniecībā uzlabojas, privātā sektora rādītāji martā varētu būt nedaudz zemāki nekā februārī. Naftas cenu šoks vissmagāk skar tādas nozares kā naftas pārstrāde un naftas ķīmija, kurām degviela un enerģija ir galvenais resurss.
Valdības plāni uzņēmēju atbalstam
Lai palīdzētu uzņēmumiem pārdzīvot šo sarežģīto posmu, ekonomisti iesaka valdībai rīkoties aktīvāk. Viens no ieteikumiem ir atvieglot kredītu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī samazināt sociālās apdrošināšanas pārbaužu slogu. Tas ļautu uzņēmējiem nedaudz uzelpot un koncentrēties uz ražošanu, nevis tikai uz izmaksu segšanu.
Marta sākumā Ķīnas vadība paziņoja par diezgan piesardzīgu ekonomikas izaugsmes mērķi šim gadam – no 4,5% līdz 5%. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn sasniegtie 5%, taču šāda piesardzība ir pamatota. Mazāks mērķis dod vairāk telpas, lai sakārtotu iekšējās nelīdzsvarotības starp to, cik daudz preču tiek saražots un cik daudz cilvēki reāli vēlas pirkt.
Lielas investīcijas iekšējā tirgus sildīšanai
Valdība ir apsolījusi palielināt tēriņus lieliem infrastruktūras projektiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ir pat izveidots īpašs fonds aptuveni 14,5 miljardu dolāru apmērā, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju patēriņu un piesaistīt privātās investīcijas. Šis fonds ir daļa no plašāka plāna, kā mazināt atkarību no ārējiem tirgiem un stiprināt pašu valsts ekonomiku no iekšienes.
Viss liecina par to, ka Ķīna šobrīd mēģina atrast līdzsvaru. No vienas puses, ir jāizmanto eksporta sniegtās iespējas, bet, no otras puses, jāsagatavojas ilgstošiem piegāžu traucējumiem, ko rada konflikts Tuvajos Austrumos. Nākamās nedēļas rādītāji būs ļoti svarīgi, lai saprastu, cik spēcīga ir šī jaunā izaugsme un vai tā spēs izturēt energoresursu dārdzības pārbaudījumu.