Kā noteikt, cik gadus šeit neviens jau nedzīvo? Vienkārši! Atliek tikai atrast kalendāru un paskatīties, kura gada tas ir. Šeit mēs atradām 2009.gada sienas kalendāru. Te neviena nav bijis 11 gadus…Kad sāc apzināties, ka šeit tik ilgi nav bijis neviena cilvēka, kļūst baisi. Šo sienu negatīvā enerģētika ir jūtama ar visu iekšieni. Skudriņas skrien pa muguru, gribas ātrāk bēgt no šīs vietas. Liekas, ka kāds slēpjas aiz muguras, kaut kas nezināms un baismīgs. Šausmu veidols, kuru nav spējīga attēlot nekāda iztēles spēle.
Apsēstos uz dīvāna, aizvērtu acis, ieklausītos klusumā, pacenstos atslābt. Bet neizdodas.
Spriežot pēc atradumiem, šajā mājā pirms 11 gadiem ir dzīvojusi ģimene ar mazu bērnu. Par to liecina bērnu gultiņa un izsvaidītās rotaļlietas. Kas noticis ar šo ģimeni? Kāpēc viņi pametuši māju? To mēs nekad neuzzināsim.
Virtuve ir visbaismīgākā vieta šajā mājā. Veca padomju plīts, krāsns. Dzirdams, kā vējā zari sitas pret logu. Pie virtuves galda stāv krēsls, uz kura stāv kārba ar medikamentiem. Kamēr šo fotografēju, likās, ka kāds man stāv aiz muguras un elpo pakausī. Kad man kļuva patiešām baisi, es tīšām sasaucos ar saviem biedriem. Izdzirdot atbildes saucienu, man kļuva vieglāk un es turpināju fotografēt.
Logā redzama tikai melna tumsa. Šajā mājā mēs bijām tikai 5 minūtes, bet likās, ka 5 stundas.
Ejam ārā, aizveram durvis. Pamestā māja ar nezināmo likteni paliek tālu aiz muguras. No tā vien, ka šeit tādu māju ir desmitiem, gribas ātrāk skriet līdz mašīnai. Pagaidām mums pietika ar vienu šādu vietu. Emociju augstākā virsotne ir pārsniegta. Mums pietika.