8:20. Mēģināju atpiņķerēt matus uz Džeinas galvas. Vēlreiz paskaidroju meitai, ka neprotu pīt franču bizi, sapinu parasto. Uzklausīju Džeinas kritiku par to, cik slikta mamma es esot, jo visas pārējās mammas gan prot pīt franču bizes, un ne tikai mammas, pat Tillijas Bārkeres tētis prot tās sapīt! Izturēju meitas monologu par to, kā es bojāju viņas dzīvi un nolemju bezjēdzīgai eksistencei, jo neesmu sapinusi šīs muļķīgās franču biželes.
Paralēli dzinos pakaļ mežonīgi ķērcošajam Pīteram, cenšoties saķemmēt viņa gaiļa sekstes.
8:35. Uzbrēcu bērniem, lai tie ģērbjas, ņem skolas somas un iet uz izeju, tūlīt, tūlīt! Centos nelaist putas pār lūpām, kad ieraudzīju bērnu reakciju – tukšos skatienus un noliegumu tam, ka apavi, vējjakas un skolas somas vispār eksistē. Viens no bērniem paziņoja, ka šodien skolotājai jānodod parakstīta zīme par piedalīšanos skolas ekskursijā. Ķēros pie papīreļa meklēšanas”.
Grāmatas “Kāpēc mamma grib piedzerties” galvenā varone raksta dienasgrāmatu par to, kas satrauc ikvienu māti: ko darīt ar bailēm būt sliktam vecākam, kā “nedzīvot tikai bērniem” un kā nezaudēt humora izjūtu pat visgrūtākajos brīžos, jo dzīve taču ir pārāk īsa, lai visu tvertu nopietni.
“Kāpēc mamma grib piedzerties” ir kļuvusi par Sunday Times dižpārdokli un British Book Awards prēmijas ieguvēju kategorijā “Gada debija”.