Un ja ciemos atnāca dēla draugi, kļuva vēl sliktāk. Svešu cilvēku klātbūtnē Tatjana vispār nevarēja sev atrast vietu. Tad viņa apģērbās un devās uz tuvāko parku, kur stundām sēdēja uz soliņa.
Tā pagāja pusgads. Kādas telefona sarunas laikā, draudzene Olga viņai piedāvāja: brauc dzīvot pie manis. Saliksim pensijas kopā un dzīvosim cepuri kuldamas.
Kad Tatjana paziņoja savējiem par lēmumu atgriezties mājās, bija grandiozs skandāls. Taču viņa stingri turējās pie sava lēmums, nokārtoja visus nepieciešamos dokumentus un nopirka vilciena biļeti. Pavadīja viņu tikai dēls, cieši sakniebis lūpas, iedeva skopu buču uz vaiga.
Un lūk, dzīvo tagad divas večiņas – Tatjana un Olga. Uzmundrina un atbalsta viena otru, kopā iet uz aptieku, pērk zāles, kopā iet uz veikalu, cep pīrādziņus, kopā skatās savas iemīļotās televīzijas pārraides. Bet ar dēliem Tatjana sazvanās pāris reizes gadā…
Nevajadzīgā māte. Kāpēc veci cilvēki kļūst nevajadzīgi?
Labak ir dzivot ar svesu,neka ar radniecibu.Ta jaunatne ir galigi aptaureta.Ka es veletos ka vini bus veci,un piedzivot vel lielaku nekaunibu no saviem izdzimteniem.Bet diez vai vini to piedzivos.Kimiskie atkritumi ilgi nedzivo.No dzemdibu nama tie jau sakti cipoti,ka suni.Ja no ta izdzimtena neka laba nav,nedelas laika sairst ka savitis kartupelis.Jo valsti udensgalvas nav vajadzigas.
Ja, jaunie grib, ka dos naudu, bet neka.Piga.Gadu starpiba un raksturi dara savu.
[…] LASI ARĪ ŠO:Nevajadzīgā māte. Kāpēc veci cilvēki kļūst nevajadzīgi? […]