Pēdējais piliens bija tad, kad viņš devās uz veikalu pēc piena plkst. 23.30, bet atgriezās mājās tikai divos naktī. Tagad, balstoties uz savu pieredzi, šādos gadījumos es varu droši pateikt, ka nepieciešams pieņemt darbā izmeklētāju. Viņi lieliski pārvalda šo jomu un zina, ko nepieciešams darīt, kad jāiesniedz šķiršanās.
Es neko neteicu, vienkārši sagaidīju viņa dzimšanas dienu, kas bija pēc pāris mēnešiem. Es zinu, jūs noteikti nodomājāt: kādēļ man vajadzēja gaidīt tik ilgi, ja jau es zināju par krāpšanu, turklāt kādēļ man to vajadzēja darīt viņa dzimšanas dienā? Es tā rīkojos, jo man bija nepieciešams laiks, lai savāktu vairāk liecību un atrastu sev jaunu dzīvesvietu. Kad pajautāju, kā viņš svinēs savu dzimšanas dienu, viņš atbildēja, ka nevēlas aicināt ciemiņus, tādēļ viņš vienkārši nosvinēs savu dzimšanas dienu darbā ar kolēģiem.
Pēc tam es atradu skapī šampanieša pudeli ar divām glāzītēm. Tajā brīdī manās smadzenēs notika kaut kāds klikšķis. Tādēļ es izdarīju to, ko manā vietā būtu izdarījusi ikviena saprātīga sieviete. Es aizgāju no mājas, lai apmestos pie pazīstamajiem, bet vīram pateicu, ka izbraukšu no pilsētas darba darīšanās. Pēc tam es uzaicināju uz viņa dzimšanas dienu viņa vecākus, māsu un neskaitāmus draugus. Es viņiem pateicu, ka vēlos vīram dzimšanas dienā sataisīt lielu pārsteigumu, un, ka mums visiem ir jāieveļas pie viņa dzīvoklī ar skaļu troksni un torti rokās. Izklausās jautri? Un kā vēl!
Mēs pie mājas satikāmies apmēram 8.30 no rīta. Mēs visi sakāpām liftā (kopā bijām 8 cilvēki). Viņa mamma turēja rokās torti, bet es nemitīgi atgādināju to, ka visiem ir jāuzvedas ļoti klusām. Es atvēru dzīvokli ar savu atslēgu. Katram rokās bija plaukšķene, bet viņa mamma ar plašu smaidu sejā turēja rokās torti ar aizdegtām svecītēm. Taču brīdī, kad es atvēru durvis, visi bija šokā.
Arī mans vīrs bija pārsteigts. Viņš gulēja, apkampis savu mīļāko, un skatījās uz mums ar plati ieplestām acīm. Viņa mamma izmeta pat torti no rokām, bet viņa tēvs un māsa sāka uz viņu bļaut. Es iztēlojos, ka esmu šokā. Arī viņa draugi sāka uz viņu bļaut. Mans vīrs, tagad jau bijušais vīrs, raudāja un šņukstēja, sacīdams: “Ko gan es esmu izdarījis?” Bet viņa mīļākā, cenzdamās uzvilkt atpakaļ biksītes, pēc iespējas ātrāk mēģināja aizlaisties.
Domājams, ka man nevajadzētu teikt, ka šī bija viena no visu laiku labākajām dzimšanas dienas dāvanām.”
Ja uzskatāt, ka šī sieviete rīkojās pareizi, noteikti dalieties ar šo rakstu!
Avots:
