23 gadus veca meitene apprecēja savu 68 gadus veco draugu. Kā viņi dzīvo tagad?

Lielā gadu starpība nekādi neietekmēja mīlētāju pāra attiecības, bet attiecības ar radiem un tuviniekiem gan nācās veidot no jauna.
Jau pavecais līgavainis ir pilnīgi pārliecināts par savas sirds dāmas jūtām, jo viņš nav nekāds naftas magnāts, bet gan vienkāršs pensionēts celtnieks. Viņš spēj nodrošināt ar visu nepieciešamo savu sievu un bērnu, tiesa gan, bez kādas liekas greznības.

Bērns pārim ir tikai viens, Donam ir dēls no iepriekšējām attiecībām un viņš ir Stefānijas vecumā. Dons ilgi pretojās un negribēja kļūt par tēvu tik pieklājīgā vecumā.

Taču pēc tam padevās, jo Stefānija ir jauna un viņai nevar liegt izbaudīt mātes priekus. Pāra dēls piedzima 2018. gadā – liels prieks jaunajai māmiņai un vēl viena iespēja pierādīt savu varēšanu “jaunajam” tētim.

Starp citu, tieši bērna piedzimšana palīdzēja Stefānijai atkal satuvināties ar saviem radiniekiem. Ja pirms tam viņi domāja, ka šīm attiecībām nav lemts ilgs mūžs, tad tagad ir pārliecināti, ka pāra jūtas ir patiesas un uz ilgu laiku.

LASI ARĪ ŠO: Kāds Austrālijā dzīvojošs latvietis uzrakstījis pārdomas par Latviju
Dons ir priecīgs, ka var komunicēt ar savas jaunās sieviņas ģimeni, un uzreiz izvirzīja vienu noteikumu: viņš savu sievasmāti sauks vārdā, un nevis par mammu, jo vecums neatļauj. Arī Stefānijas mamma ir daudz jaunāka par Donu, par 11 gadiem, tāpēc nekādi neuzstāja, lai tiktu saukta par mammu.

Laulību ceremoniju filmēja vietējā televīzija, viss bija skaisti, rimti un mierīgi. Ja līdz šim uz ielas viņus uztvēra kā tēvu un meitu, tad tagad cilvēki nekautrējas nākt klāt uz ielas un tiešā tekstā Stefānija jautāt: “Kāpēc tev vajadzīgs šis vecais vīrs!?”

Arī pats Dons saņem ne mazums kritikas pat no saviem draugiem, jo ne visi ir samierinājušies ar šo savienību. “Kāpēc jābojā dzīve jaunai un skaistai meitenei, viņai taču visa dzīve vēl priekšā, bet tu esi vecis, kurš izmanto viņas vieglprātību”.

Redzot šādu sabiedrības rezonansi, laulātie bieži vien aicina pie sevis žurnālistus un stāsta par sevi, par to, ka viņiem viss ir kārtībā, ka viņu starpā valda patiesas un cēlas jūtas un savstarpēja saprašanās. Sabiedrībai ir mazliet jāmīkstina stingrie stereotipu rāmji, tajā skaitā par vīriešiem solīdā vecumā.

Stefānija vienmēr akcentē to, ka viņas Dons nekādā gadījumā neatpaliek no jaunajiem puišiem, bet pat pārspēj viņus. Viņš ir gudrs, zinošs, gādīgs. Visu savu laiku velta tikai viņai un viņu kopīgajam bērnam. Stefānija ar īstu un patiesu pārliecību saka, ka tieši šāds vīrietis liek justies viņai pasargātai kā aiz mūra sienas.
Un sabiedrība vēl mazliet pašūmēsies, taču ar laiku pieklusīs, un tad pavisam aizmirsīs, kad masu mēdiji atradīs kādu citu, ko apspriest.
Laikam tika Dona sievasmāte nekad līdz galam nespēs samierināties ar meitas izvēli. Tik vecu znotu ne dzīvot pamācīsi, ne par vieglprātību sabārsi.