Sociālajā vietnē “Facebook” ar pārdomām un skumjo stāstu dalījusies kāda sieviete, kuras draudzene nomira no COVID-19! Sievete raksta:
Nē, man tomēr ir jāuzraksta. Ilgi esmu dzīvojusi ar sajūtu, ka vēroju slikti iestudētu izrādi, bet vairs nespēju klusēt. Kaut vai Lienes piemiņas dēļ.
Jūs, kuri mēnešiem ilgi ar aizdomām vai pat bravūru mētājat frāzes par to, ka nepazīstat nevienu ar COVID-19 saslimušo! Vai aptverat, kas tā bija par milzīgu laimi — nepazīt nevienu ar COVID-19 saslimušo?! Šī ir tā diena, kad daudzi no mums, Talsos dzīvojošajiem, ne tik vien pazīst kādu saslimušo, bet pazīst arī kādu, kurš ir miris no šīs saslimšanas. Es ļoti, ļoti būtu gribējusi, lai šāda diena nekad nepienāk.
Visai paredzami, ka tagad modīsies visi tie, kuri nespēs neaizrādīt, ka šim cilvēkam jau iepriekš bijušas plaušu saslimšanas. To, ka ir jau pamodušies, var redzēt komentāros pie LTV Ziņu dienesta ieraksta. Ak, jūs, laimīgie, kuru slimības vēsture ir tik plāna kā apsveikuma kartīte! Jūs, čaki norisi, kuriem nav jāizvairās no slimībām, jo slimības izvairās no jums! Jūs, kuriem nav vajadzības valkāt sejas maskas, jo visas slimības uzvelk sejas maskas, ieraugot jūs!…
Es Lieni pazinu pavisam maz, toties mūsu dzīves krustojās notikumā, kurā mēs burtiskā nozīmē bijām ne tik vien metru, bet pat daudzus metrus virs zemes, — lidojumā ar gaisa balonu. Gaisa balona grozā mēs ar Lieni bijām blakus. Viņa nelidoja pirmoreiz. Viņa lidoja, jo zināja, ka viņai patīk lidot ar gaisa balonu.
Es, kas sirgstu ar nepieciešamību dokumentēt dzīvi, tur, augšā, iemūžināju mūs abas. «Prieks bija kopā būt,» Liene atrakstīja, kad vēlāk nosūtīju viņai šo bildi. Viņa rakstīja, ka domā lidojumu ar gaisa balonu atkārtot ziemā. Piekritu, ka tā nav peļama ideja, un mēs smējāmies, ka iztēlē, protams, redzam baltu ziemu ar varenām kupenām, nevis dubļainu. Liene jokoja, ka der gan arī dubļaina, ja tik laimējas mīksti piezemēties kādā lielākā peļķē. «Ja nu rudens pusē sāk komplektēties komanda uz ziemu, es piedalos!» toreiz viņai teicu. «Tātad uz saziņu!» Liene atbildēja.
Ir pienākusi rudens puse, negribēta piezemēšanās ir notikusi, un tā peļķe ir sanākusi liela un dziļa… 💔
Liene, ja es vēl kādreiz lidošu ar gaisa balonu (un varbūt pat ziemā…), es to darīšu Tavai piemiņai. Pat sejas masku es likšu, pieminot Tevi, un, kad man zem maskas šķitīs mazliet smacīgi, atcerēšos, ka tā ir liela laime — aizvien spēt elpot un būt.
Visdziļākā līdzjūtība piederīgajiem…
Nē, man tomēr ir jāuzraksta. Ilgi esmu dzīvojusi ar sajūtu, ka vēroju slikti iestudētu izrādi, bet vairs nespēju klusēt….
Posted by Elīna Lāce on 2020 m. spalio 16 d., penktadienis
Piektdien preses konferencē SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāstīja, ka epidemiologiem nav sīkākas šī pacienta medicīniskās dokumentācijas, bet SPKC epidemiologs ar konkrēto personu bija runājis divas reizes. Pēc paša saslimušā vārdiem, nekādas blakusslimības cilvēka anamnēzē nebija identificētas.
Perevoščikovs pastāstīja, ka pirmajā reizē, sazinoties ar pacientu, viņam bijusi viegla slimības gaita, bet viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājies, un otrajā reizē slimniekam jau bijis grūti komunicēt.
Eksperts uzsvēra, ka tas nav nekas jauns, ja saslimst un smagi slimo arī veseli cilvēki, lai gan tas, protams, notiekot retāk.