Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome). Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci – 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi – Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5% no IKP apmēra.
“Kamēr Latvijā mēs vēl turpinām runāt un sapņot par sabalansētu valsts budžetu, Lietuva un Igaunija jau veido prāvu budžeta pārpalikumu. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā mūsu kaimiņiem,” norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.
Eiropas Komisija šodien atzinusi, ka Latvijas izstrādātais valsts budžeta plāns 2019. gadam var izraisīt novirzi no valsts vidējā termiņa budžeta mērķa. “Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pārkāpuma riska robežas un, gatavojot nākamā gada budžetu, nav iespējams atvēlēt vairāk līdzekļu jauniem izdevumiem,” norāda J. Platais.
“Latvijai ierasto deficīta budžeta veidošanu ietekmē arī tas, ka budžeta izdevumi šobrīd pieaug straujāk nekā Latvijas ekonomika, kā arī jāņem vērā pēdējo gadu nodokļu reformas negatīvā fiskālā ietekme. Līdz šim Latvija ir nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni, neizvērtējot, kā adekvāti kompensēt nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu politikas pasākumi ēnu ekonomikas samazināšanai nākotnē var nespēt kompensēt visas valsts budžeta vajadzības. Saglabājot šādu politiku arī turpmāk, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus,” norāda J. Platais.