2018.gads pašvaldību budžetā noslēdzies ar deficītu 150,5 miljonu eiro apmērā, kas ir nomināli augstākais fiksētais pašvaldību budžeta deficīts kopš ekonomiskās un finanšu krīzes pirms aptuveni desmit gadiem atbilstoši Valsts kases datiem un ir par 136,2 miljoniem eiro lielāks nekā 2017.gadā. Budžeta deficīts ir skaidrojams ar straujo pieaugumu kapitālajos izdevumos, ko ietekmēja aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieguldīšana.
Augstākais deficīta līmenis konstatēts Rīgas pilsētas budžetā – 35,2 miljoni eiro, Rēzeknes pilsētas pamatbudžetā – 11,6 miljoni eiro un Dobeles novada pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro. Savukārt visaugstākais pārpalikums (2,7 miljoni eiro) konstatēts Salaspils novada pamatbudžetā.
Lai realizētu iecerētos investīciju projektus, pašvaldības 2018.gadā izmantoja gan aizņēmumus, gan naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumus. Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2018.gadam pašvaldībām tika noteikts kopējais aizņēmumu limits, taču jau 2018.gada otrajā pusē, ņemot vērā aktīvu ES fondu līdzekļu ieguldīšanu, kļuva skaidrs, ka aizņēmumu palielinājums nebūs pietiekams. Tādēļ 2018.gada oktobrī valdībā tika pieņemts lēmums atbalstīt kopējā pašvaldību aizņēmuma palielināšanu par 58,7 miljoniem eiro, lai nodrošinātu nepieciešamos aizņēmumus ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši Valsts kases datiem pašvaldību kopējais aizņēmumu apjoms 2018.gadā pieauga par 164,4 miljoniem eiro, kas liecina par to, ka pašvaldības aktīvi izmantojušas iespēju piesaistīt papildu finansējumu, lai realizētu iecerētos projektus.
Jāatzīmē, ka 2018.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums samazinājies par 3,9 miljoniem eiro un 2018.gada beigās sasniedza 310,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2016. un 2017.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums pieauga par 47,9 miljoniem eiro un 45,6 miljoniem eiro.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 183,5 miljoniem eiro jeb 7,4% un sasniedza 2646,1 miljonu eiro. Lielāko ieņēmumu pieaugumu 145,8 miljonu eiro jeb 21,6% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 819,7 miljonus eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums pērnajā gadā saistīts ar ES fondu projektu īstenošanu. Transferti ES politiku instrumentu līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 110,4 miljoniem eiro jeb 102,3%.
Savukārt nodokļu ieņēmumi pērn pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, veidojot 1631,8 miljonus eiro. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas, kas pašvaldību budžetā veido gandrīz 99% no nodokļu ieņēmumiem, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). 2018.gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā pieauguši par 36,1 miljonu eiro jeb 2,7%. IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, piemēram, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī minimālās algas paaugstināšana no 380 eiro līdz 430 eiro un IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta operatīvajiem datiem 2018. gadā tika veiktas atmaksas 147,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26 miljoniem eiro jeb 21,4% vairāk nekā 2017.gadā. Iedzīvotāji intensīvāk izmantoja iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un diferencēto neapliekamo minimumu. Jāatzīmē, ka 2018.gadā netika izpildīta budžeta likumā noteiktā IIN prognoze, kā rezultātā pašvaldībām no valsts budžeta kopumā tika kompensēti 4 miljoni eiro.
Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir samazinājušies par 5 miljoniem eiro jeb 2,2%. NĪN ieņēmumu samazinājumu var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību piešķirtajiem NĪN atvieglojumiem.
Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 61,2 miljonus eiro un 129 miljonus eiro.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2018.gadā ir pieauguši straujāk nekā ieņēmumi, uzrādot 319,6 miljonu eiro jeb 12,9% pieaugumu, un sasniedza 2796,7 miljonus eiro. Tieši pateicoties aktīvai ES fondu projektu īstenošanai, strauji pieauguši kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 156,2 miljoniem eiro jeb 30,6%, sasniedzot 667,4 miljonus eiro. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai (par 81,9 miljoniem eiro), kā arī izdevumi pamatlīdzekļu izveidošanai (par 61 miljonu eiro).
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieauguši par 163,4 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 2129,3 miljonus eiro. Lielāko uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi subsīdijām un dotācijām, atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām pieauga par 44,9 miljoniem eiro jeb 27,2%, sasniedzot 210,3 miljonus eiro. Lielākā daļa izdevumu subsīdijām un dotācijām tika novirzīti sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 145,4 miljoni eiro, kas ir par 37,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. No tiem 133 miljoni eiro novirzīti Rīgas pašvaldības budžetā, kas tika izmantoti sabiedriskā transporta braukšanas biļešu atlaižu un zaudējumu segšanai.
Savukārt izdevumi atlīdzībai, kā arī precēm un pakalpojumiem pieauguši attiecīgi par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 38,1 miljonu eiro jeb 6,7%. Pieaugums izdevumiem atlīdzībai pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018.gada 1.janvāri, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes paaugstināšanu par 1 procentpunktu, kā arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanu ar 1.septembri.