Rūgti gurķi – tas daudziem dārzkopjiem ir īsts klupšanas akmens. Lai kā jūs necenstos radīt visus apstākļus, bet iegūstiet ražu, kas der tikai izmešanai.
Reizēm paņem gurķi – zaļu, gludu, jūti tā smaržu, jau iedomājies tā svaigo garšu. Un pēkšņi – vilšanās, gurķis izrādās rūgts. Protams, var notīrīt mizu, kurā galvenokārt arī krājas viss rūgtums, taču pilnībā no tā atbrīvoties tāpat neizdodas.
Rūgts!
Apmēram 95% gurķis sastāv no ūdens. Niecīgais olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzums ir padarījis to par populāru diētisko produktu. No kurienes gan rodas rūgtums?
Viela, kas gurķiem piešķir rūgtumu, ir kukurbitacīns. Rūgtuma rašanās ir auga reakcija uz jebkuru stresu, ko izraisa nelabvēlīgi audzēšanas apstākļi.
Gurķu rūgtuma rašanās iemesli
Visbiežākais iemesls ir mitruma trūkums. Taču patiesībā viennozīmīgas atbildes nav.
Kādi tad apstākļi var veicināt garšas izmaiņas?
nepietiekama laistīšana;
neregulāra laistīšana;
laistīšana ar aukstu ūdeni (zemāk par +20oC);
lielas temperatūras svārstības;
augsnes sastāvs;
augsnes apstrāde ar zirgu kūtsmēsliem (gurķiem izmanto tikai govju kūtsmēslus);
zemāka labuma sēklas, no kurām izaug dārzeņi ar ģenētisku noslieci uz rūgtumu, kā savvaļas gurķi.
Vai rūgtus gurķus ēst ir kaitīgi?
Tā kā termiska apstrāde veicina kukurbitacīna izšķīšanu, rūgtus gurķus droši var izmantot konservēšanā. Tos var iemarinēt vai sagatavot salātus ziemai.
Vēl viens variants – rūgtos gurķus var izmantot kā lielisku kosmētisko līdzekli.
Gurķu hibrīdi bez ģenētiska rūgtuma
Ja jūs tomēr nevēlaties eksperimentēt ar gurķu audzēšanas apstākļiem, bet gan izmantot mūsdienu selekcijas iespējas, iegādājoties sēklas, izvēlieties hibrīdus bez rūgtuma. Tādus hibrīdus var atrast jebkurā agrokompānijā.