Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska, Austrijas kanclera Sebastiana Kurca, BusinessEurope priekšsēdētāja Pjēra Gatā un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra Lukas Visentīni kopīgs paziņojums. Augstākā līmeņa trīspusējās sociālo lietu sanāksmes tēma bija “Konkurētspējas stiprināšana, ilgtspējīgu darbvietu radīšana un sociālais taisnīgums Eiropas Savienībā”. Diskusijas risinājās par šādām trim apakštēmām:
– digitālā revolūcija un tās potenciāls darba tirgos un ekonomikā,
– Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana: situācijas apzināšana un virzība uz priekšu,
daudzgadu finanšu shēma periodā no 2021. līdz 2017. gadam, tai skaitā “InvestEU” un ESF+ un
EMS padziļināšana.
Komentējot augstākā līmeņa sanāksmi, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Kopš 2014. gada ir izveidoti 12 miljoni jaunu darbvietu, ieguldījumi atjaunojas un ekonomika aug. Tagad, gadu pēc tam, kad Gēteborgas augstākā līmeņa sanāksmē proklamēja Eiropas sociālo tiesību
pīlāru, ir laiks pabeigt likumdošanas darbu pie tādām svarīgām prioritātēm kā darba un privātās dzīves līdzsvars, paredzami un pārredzami darba apstākļi, sociālās aizsardzības pieejamība, sociālā
nodrošinājuma sistēmu koordinācija un jaunā Eiropas Darba iestāde. Es ticu, ka Austrijas prezidentūra ibūs labs starpnieks un palīdzēs stiprināt Eiropas sociālo dimensiju – Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. ”
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks paziņoja: “Šī ir ļoti svarīga nedēļa un līdz Breksita dienai palikuši mazāk nekā 6 mēneši, vēl ir pārāk daudz neskaidrību. Mēs visi vienlīdz nepacietīgi vēlamies, lai šī neskaidrība beigtos. Es joprojām ticu, ka turpmākajās nedēļās situācija kļūs skaidrāka. Lai
uzņēmējdarbība plauktu un iedzīvotāji justos pārliecināti, ir vajadzīga maksimāla stabilitāte, juridiskā noteiktība un pragmatiski risinājumi.”
Šā brīža prezidentvalsts – Austrijas – kanclers Sebastians Kurcs teica: “Digitalizācija ir svarīgākais
attīstības aspekts, kas nākamajos gados un desmitgadēs būtiski mainīs mūsu dzīvi. Laikā, kad visa
pasaule digitalizējas, Eiropa nevar atļauties atpalikt no citiem ļoti konkurētspējīgiem reģioniem.
Tas, cik labi sagatavosimies šīm pārmaiņām, kā stiprināsim Eiropas inovācijas spējas un izmantosim
digitalizācijas piedāvātas iespējas, noteiks Eiropas kā uzņēmējdarbībai piemērotas vietas konkurētspēju. Tas arī nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem darbvietas un ienākumus. Šā iemesla dēļ digitalizācija Austrijas prezidentūrai ir prioritāras nozīmes jautājums, un mēs raiti strādājam, lai līdz
gada beigām panāktu maksimālu progresu svarīgākajās jomās, piemēram, attiecībā uz digitālo vienoto
tirgu. Stratēģiski svarīgs mums ir arī mākslīgais intelekts.”
BusinessEurope priekšsēdētājs Pjērs Gatā, kurš pārstāvēja darba devējus (BusinessEurope, CEEP, UEAPME), teica: “ES ekonomikas atveseļošanās turpinās, bet lēnākā tempā nekā pirms gada. Turklāt saglabājas nevēlams risks, kas saistīts ar politisko nedrošību un pieaugošo protekcionismu. Svarīgāk
nekā jebkad agrāk ir nodrošināt, ka ES un visas tās dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem īsteno reformas, kas uzlabo konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropā. Būtu jāstiprina salīdzinošās novērtēšanas loma, jo tā ir efektīvs instruments, lai dalībvalstis varētu mācīties no labākā dažādās politikas jomās, pakāpeniski pietuvinoties labākajiem rādītājiem. Galvenais uzdevums ir Eiropā palielināt ražīgumu. Tam ir vajadzīgi mērķtiecīgāki ieguldījumi fiziskajā un sociālajā infrastruktūrā, jo
īpaši kvalitatīva izglītība un apmācība, kā arī stimuli, lai MVU izmantotu jaunās tehnoloģijas. Turklāt prasmju trūkums joprojām rada nopietnas bažas darba devējiem, pat dalībvalstīs, kurās ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis.”
Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs Luka Visentīni teica: “Darbinieki dod lielu ieguldījumu konkurētspējas palielināšanā, bet sociālais taisnīgums strauji samazinās. Algu pieaugums Eiropas Savienībā pēdējos 16 gados būtu bijis četras reizes lielāks, ja tas atspoguļotu ražīguma pieaugumu. Darbvietām jābūt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgām un jānodrošina cilvēka cienīga dzīve. Lai tas notiktu, mums ir vajadzīga sociāli ilgtspējīga ES ekonomiskā pārvaldība ar
palielinātiem publiskiem un privātiem ieguldījumiem, Eiropas pusgada un Eiropas valstu reformās iesaistīti sociālie partneri, kā arī stingrāka kolektīva vienošanās visās ES valstīs par taisnīgu atalgojumu darba ņēmējiem. Pārejai ir jānodrošina, ka darbinieki, kurus ietekmē klimata pārmaiņas un digitalizācija, netiek atstāti novārtā. ES tiesību aktiem un jaunajai ES DFS ir jāatbalsta sociālā kohēzija, iekļaušana un Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīga īstenošana.”