Ministru prezidents: Latvija un Lietuva ir cieši sabiedrotie

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, darba vizītē viesojoties Viļņā, Lietuvā, un tiekoties ar augstākajām kaimiņzemes amatpersonām, apliecināja abu valstu ciešās un draudzīgās attiecības un gatavību veidot vēl ciešāku sadarbību.

“Lietuva ir Latvijas ciešs draugs un sabiedrotais, starp mūsu valstīm ir stipras stratēģiskās partnerības attiecības. Par to liecina ļoti intensīvais politiskais dialogs, efektīva sadarbība aizsardzībā, virzība līgumattiecību jomā, iespaidīga ekonomiskā sadarbība un ļoti auglīgais dialogs kultūrā, izglītībā un zinātnē. Mūsu pozīcijas daudzos gadījumos Eiropas Savienībā un starptautiskajās attiecībās ir ļoti līdzīgas. Kopīgi sadarbojamies vairākos reģionālos projektos transporta un enerģētikas jomā. Šodienas tikšanos laikā guvu pārliecību par Lietuvas kolēģu vēlmi turpināt intensīvu sadarbību Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī,” uzsvēra K. Kariņš.

K.Kariņš vizītes laikā tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitë), Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti (Viktoras Pranckietis) un Lietuvas Ministru prezidentu Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis).

Vizītes laikā Ministru prezidents ar Lietuvas augstākajām amatpersonām pārrunāja divpusējo attiecību jautājumus, reģionālo sadarbību, tostarp enerģētikas un transporta jomās, kā arī starptautiskās un Eiropas Savienības aktualitātes.

Runājot par sadarbību enerģētikas jomā, abas puses bija vienisprātis, ka vienošanās sasniegšana par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES ir svarīgs reģionālās sadarbības sasniegums. Kopīgs mērķis ir finalizēt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES līdz 2025. gadam.

Attiecībā uz Astravecas atomelektrostacijas tematiku, K. Kariņš uzsvēra, ka Latvija pilnībā solidarizējas ar Lietuvu jautājumos par visu nepieciešamo starptautiski akceptēto drošības standartu ievērošanu atomelektrostacijas būvniecības gaitā.

Transporta politikas jomā abas puses bija vienisprātis, ka svarīga valdību prioritāte ir Rail Baltica projekta īstenošana. Kopumā projekts sekmīgi virzās uz priekšu. Vienlaicīgi ir jāpieliek kopēji pūliņi, lai projekts saņemtu atbilstošu finansējumu nākošajā ES daudzgadu budžetā. Esam gandarīti, ka Somija ir izteikusi vēlmi pievienoties projektam. Svarīga ir arī Polijas iesaiste un atbalsts.

Pārrunājot ES aktualitātes, abas puses uzsvēra nepieciešamību cieši sadarboties ES daudzgadu budžeta jautājumos. It īpaši tādās jomās kā finansējums kohēzijas politikai un taisnīga pieeja lauksaimniecības tiešmaksājumiem.

Savukārt starptautiskos drošības jautājumus, abas puses bija vienisprātis, ka transatlantiskā vienotība ir neaizvietojama Eiropas un globālajai drošībai. Mūsu prioritāte ir nodrošināt noturīgu ASV klātbūtni Baltijas valstīs. Būtiska ir arī NATO Briseles samita īstenošana, it īpaši NATO spēju pastiprināšana Austrumu flangā.

Attiecībā uz Krieviju abas puses bija vienisprātis, ka jāturpina pašreizējā ES politika. Īpaša uzmanība jāpievērš Krievijas agresīvajām darbībām dezinformācijas jomā.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru