Tēva mīlestība ir neaizvietojama. Ir lietas, kuras bērns var saņemt tikai un vienīgi no tēva.
Sabiedrībā pašlaik pieņemts, ka mamma ir daudz tuvāka bērnam par tēvu. Lai gan psihoanalītiķi no šīs idejas jau sen atteikušies, sabiedrībā tā joprojām ir aktuāla. Turklāt šī ideja ir tik ļoti iesakņojusies, ka bērna dzimšanas brīdī un turpmākajā audzināšanā virsroku ņem mamma. Ja vēl mammas pēc tam naudu nes mājās, tad vispār dzīve ir izdevusies. Taču kāds no tā labums?
Pats bēdīgākais ir tas, ka ļoti bieži vīrieši ir tendēti tā arī uzskatīt. Īpaši jau tie vīrieši, kas auguši bez tēva, vai arī kuru acu priekšā bijis ļoti slikts vīrieša paraugs (un tādi ir ļoti daudz). Tēvu neesamība bērnu audzināšanā ir iesakņojusies tendence tēvu vidū. Tad ir daži tādi, kas cenšas būt citādi, reizēm pat pārlieku un nevietā. Un tas viss kopumā ir atmiņas par bērnību, savām personīgajām prasībām, sajūta, ka neesat vajadzīgi šajā procesā, kas uzjunda vīriešu vidū jautājumu “vai es spēšu būt labs tēvs?” Sliktākais (un visbiežāk piedzīvotais) ir tas, ka, kļūstot par vecākiem, jūs domājat, ka nepieciešams sākt pelnīt vairāk, kas nozīmē, ka mazāk laika paliek jūsu ģimenei. Vērtīgi ir saprast, kas šis ekonomiskais faktors ir svarīgs jums un varbūt jūsu sievai, taču jūsu bērnam ne pavisam nav.
Bērni ir ļoti adaptīvi, tādēļ viņus var uzaudzināt teju jebkādā ekonomiskā situācijā. Protams, ka vecākiem vienmēr gribas savām atvasēm sniegt daudz vairāk, taču uzdodiet paši sev šādu jautājumu – vai jūs iemainītu savus vecākus kaut kādu drēbju dēļ? Domājams, ka nē. Tad kādēļ savam bērnam jūs vecāku vietā gribat iesmērēt kaut kādas lietas?
Lūk, pāris lietas, kuras nav iespējams iegādāties, taču tās var sniegt vīrieša mīlestība. Šīs visas ir ļoti vērtīgas lietas.
1. Tēviem nepatīk būt pārlieku mīlīgiem. Kāds varbūt saskatīs šajā emocionālo noslēgtību un uzskatīs to par mīnusu. Taču pētījumi norāda, ka zīdaiņiem, kas dzirdējuši normālu runāšanu, daudz labāk attīstās runas spējas, jo pilnvērtīga runa palīdz daudz ātrāk atcerēties izrunu un sākt runāt pašiem.
2. Tēvi mīļu pieskārienu un mīļvārdiņu vietā labāk izvēlas aktīvas spēles, piemērs, bērna mētāšana gaisā. Lai gan mammas uz to noskatās ar iekšējām bailēm, bērnam tādā veidā veidojas vizuālā pārpilnība, attīstās dzirdes un taustes sajūtas, tiek iegūta jauna pieredze un jaunas kustības, kas veidojas telpiskā salikumā.
3. Tēvi ir vērsti uz iemaņu veidošanu. Turklāt viņi ir tik ļoti orientēti uz to, ka bieži vien izteiciens “esmu vīrietis” un “es māku” ir gandrīz kā sinonīmi. Uz bērniem šis viss sāk attiekties jau kopš mazotnes, jo tēviem nešķiet interesants tas, ka mazais spēj tikai gulēt, raudāt un bļaut. Tāpēc, līdzko mazai ķipars iemācījies sēdēts, tas tiek uzreiz sūtīts “skolā”, kur tam tiek mācīts kā staigāt, skriets, lēkāt, mest un daudz kas cits dzīvei nepieciešamais.
Neskaitot trīs plusus, ir arī mīnusi, kādi rodas vīrieša klātbūtnes dēļ, kurus labāk būtu atļaut uzņemties sievietei.
4. Tēvs palīdz bērnam kļūt daudz neatkarīgākam. Tam nemaz nevajag daudz, jo atliek vien periodiski ierasties pie bērna un būt viņam blakus, uzturot kontaktu. Tādā veidā bērns saprot, ka ir ne tikai mamma ar savām prasībām un uzvedību, bet arī kaut kāds vīrietis, kuram ir pavisam cita pieeja (kur jūs esat redzējuši divus, kaut arī pavisam tuvus, cilvēkus, kas domātu vienādi?). Domājams, ka piekritīsiet, ka ir iespējams justies daudz brīvāk tad, ja no kāda cilvēka esat atkarīgi tikai daļēji, ka ir arī kāds cits, pie kura var vērsties, ja pirmais atteiksies palīdzēt.
5. Tēvs sniedz alternatīvu uzvedības modeli (tāpat, kā jebkurš cits nozīmīgs cilvēks). Protams, ka ir ļoti labi, ja mamma ar tēti ir pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Labāk ir tad, ja ir divi pretēji viedokļi, nekā, ja nav viedoklis vispār. Pētījumi pierāda, ka bērni, kas piedzīvo plašu izvēles iespēju un emociju, kā arī rīcību diapazonu (šajā gadījumā labi ir arī tad, ja ir brāļi un māsas), viņiem piemitīs daudz plašākas sociālās adaptācijas iespējas.
6. Tēvs spēj izveidot paraugmodeli. Daudzi vīrieši domā, ka viņu ietekme ir tikai uz dēlu, bet meitas ir sievas atbildība, kur viss ir atkarīgs no viņas. Patiesībā tā nebūt nav. Ar dēlu viss saprotams – tēvs ir viņa priekšzīmes modelis un piemērs, bieži vien pat nav tik svarīgi, vai šis piemērs ir pozitīvs (lai arī ļoti gribētos, lai tāds tas būtu). Ar meitām ir mazliet citādāk, taču tas nenozīmē, ka jūsu ietekme tajā visā ir mazāka. Nekad neaizmirstiet to, ka jūs viņai esat pirmais vīrietis, ko viņa pazīst. Meitenes ar saviem nākotnes kavalieriem izturēsies tā, kādu jūs piemēru esat viņai rādījis, attiecībā pret vēlamā iegūšanu. Neskaitot to, meitenes savu attiecību sākumā uzvedīsies pret saviem kavalieriem tā, kā viņas uzvedās ar jums. Ja meita jums ir jūsu mazā princesīte, tad viņa uzvedīsies tāpat arī pret saviem kavalieriem, pieprasot no viņiem šādu pašu attieksmi, taču, ja viņa būs kā tāds puisēns (tēvs gribēja zēnu, bet piedzima meitene), tad meita arī visu dzīvi paliks ar nepilnības sajūtu.
Neskaitot galvenos tēva pienākumus, parasti neviena mamma neiebildīs, ja jūs uzņemsieties arī pa kādam mātes pienākumam. Ja domājat, ka mātes instinktu nav iespējams aizvietot, tad jūs maldieties. Vārds “instinkts” nozīmē “iedzimtu organisma reakciju kopums, kura forma, galvenokārt, ir nemainīga un tā nodrošina svarīgākās dzīvības funkcijas. Citiem vārdiem sakot, mātes instinkts ir apzīmējums īpašībām, kuras var piemist ikvienam, nevis tikai mātēm.
Ja jūs spējat nodrošināt savu ģimeni un vienlaikus atrast laiku saviem bērniem, tad uzskatāt, ka savus pienākumus esat veiksmīgi izpildījuši. Iespējams, ka jums nepadodas viss ideāli, bet neviens cilvēks tāds nav, tādēļ nesatraucieties par to.
Avots:
