Pelni kā mēslojums


Pelni ir ne tikai nedegošais atlikums pēc degšanas, bet arī vērtīgs minerālmēslojums.
Ja esiet dedzinājuši sausos zarus un zāli, kurinājuši krāsni vai kamīnu, cepuši kartupeļus ugunskurā – tad jums tagad ir vērtīgs mēslojums – pelni.

Tie ir lielisks minerālvielu avots. Un vēl:

tie uzlabo skābas augsnes kvalitāti;
palīdz augsnes mikroorganismiem organikas trūdēšanas procesā, pārvēršot to augiem pieejamos mikroelementos;
veicina stādu iesakņošanos;
palīdz efektīvāk cīnīties ar daudziem kaitēkļiem un slimībām.
Tomēr ne visus pelnus var izmantot dārzā kā mēslojumu. Piemēram, ja tiek utilizēti sadzīves atkritumi, veci dēļi ar lakas un krāsas atlikumiem, avīzes, kastes, glancēti žurnāli – diez vai šādi veidojušies pelni dos augiem kādu labumu. Ķīmisko atlikumu dēļ šādus pelnu izmantot nevajadzētu.

Pelnu sastāvs un labvēlīgā iedarbība

Pēc augu izcelsmes atlikumu sadedzināšanas praktiski visi vērtīgie makro- un mikroelementi no tiem pāriet uz pelniem (izņemot slāpekli). Kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, sērs, kremnijs, bors, mangāns – un tas vēl nav viss vērtīgo elementu saraksts. Pie tam tie visi pelnos atrodas viegli pieejamā formā un lieliskā attiecībā.
Tātad, pelnu labās īpašības:
CaCo3 (kalcija karbonāts) – 17%- uzlabo vielmaiņas procesus, veicina kuplāku ziedēšanu
CaSiO3 (kalcija silikāts) – 16,5% – palīdz augiem uzsūkt vitamīnus, īpaši vērtīgs sīpoliem
CaSO4 (kalcija sulfāts) – 14% – uzlabo augu izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, veicina sakņu augšanu un attīstību
CaCl2 (kalcija hlorīds) – 12% – piedalās fotosintēzes procesā, veicina fermentu veidošanos, paaugstina augu imunitāti, aukstumizturību.Uzlabo augsnes viendabīgumu.
K3PO4 (kālija ortofosfāts) – 13% – palīdz augiem regulēt ūdens līdzsvaru, aukstumizturību. Ja šī savienojuma trūkst, lapās un saknēs sakrājas amiaks, kas apgrūtina augšanu
MgCO3 (magnija karbonāts), MgSiO3 (magnija silikāts), MgSO4 (magnija sulfāts), NaPO4 (nātrija ortofosfāts), NaCl (nātrija hlorīds) – visi piedalās ogļhidrātu veidošanā, no kuriem vēlāk veidojas ciete un celuloze. Veicina ūdens līdzsvara normalizāciju, kā arī fermentu aktivizāciju.

Kā saprast, vai augiem vajadzīgi pelni

3 galvenie pamatkomponenti – kalcijs, kālijs, magnijs. Pelnu izmantošana dārzā ir pamatota tikai tādā gadījumā, ja augsnē trūkst kāds no šiem elementiem, citādi pārmērīgs mēslojums var augiem kaitēt.
Kā to novērtēt?
Barojošo elementu trūkums – lapu deformācija un depigmentācija, ziediņu un pumpuru nobiršana, tumši pleķi uz augļiem, asnu augšējās daļas atmiršana un augšanas apstāšanās, lapu sarullēšanās un novīšana, rozes pārstāj smaržot.
Barojošo elementu pārmērība – lapu krāsas izbalēšana, lapu nobiršana, asnu, sakņu atmiršana, hloroze.

Kad pelnus izmantot nevajag

Pelni var augiem kaitēt, ja:
tie dod priekšroku skābai augsnei (rododendri, dzērvenes, brūklenes, zilenes, hortenzijas, kamēlijas, acālijas u.c.);
augsne dārzā jau tā ir sārmaina;
augsne pēdējā mēneša laikā tikusi apstrādāta ar slāpekli saturošu mēslojumu, jo slāpeklis neitralizē vairumu pelnu vērtīgo īpašību.

Pelni ir universāls mēslojums. Tomēr, izmantojot tos nepareizi vai par daudz, augiem var arī kaitēt. Ceram, ka ar šo materiālu palīdzējām jums tikt skaidrībā par pelnu pielietojuma īpatnībām.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru