Apelsīns uzturā. Kam to kategoriski nevajadzētu ēst!

Apelsīns (vāc. Apfelsine – “Ķīnas ābols”) – apelsīnkoka auglis no Ķīnas. Hibrīds, kas iegūts jau senatnē, acīmredzot ir mandarīna un pomelo sajaukums.

Tieši apelsīns tiek uzskatīts par līderi vitamīnu satura ziņā, īpaši jau tas bagāts ar C vitamīnu.Tādējādi galvenā apelsīna vērtība slēpjas tajā, ka tas veicina organisma nostiprināšanu, palīdz cīnīties ar vīrusu saslimšanām un uzturēt cilvēka organismu tonusā.

LASI ARĪ ŠO: Kādēļ slimojot mums paaugstinās ķermeņa temperatūra?

Nereti apelsīnu lietošanu uzturā iesaka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds slimībām. Pateicoties vitamīnu pārpilnībai apelsīnos, tos var lietot balsta-kustību sistēmas, elpošanas orgānu un aknu problēmu gadījumos. Pēc zinātnieku pētījumiem tika atklāta pat ļoti labvēlīga apelsīnu ietekme kaulu atjaunošanā un svara samazināšanā.

Interesants ir tas fakts, ka maksimālais vitamīnu daudzums konstatēts apelsīna mizā nevis mīkstumā. Apelsīnu lietošana uzturā pie mūsdienu dzīvesveida ir neaizvietojama.

Dietologi uzskata, ka pēc visu īpašību kopuma apelsīni veicina organisma atjaunināšanos. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties lielam kālija un dažādu vitamīnu daudzumam, apelsīni ir veselīgi hipertoniskās slimības, aterosklerozes, aknu slimību, aptaukošanās un podagras gadījumā. Vērtīgi ir ne tikai augļi, bet arī sula, kas no tiem iegūta. Apelsīnu sula satur cukuru, citronskābi, glutēnu un organiskos sāļus kā, piemēram, nātrija citrāts.

KURIEM CILVĒKIEM APELSĪNS NAV IETEICAMS, ATRADĪSI NĀKAMAJĀ LAPĀ: