Bet es noteikti nebūšu tas cilvēks, kas liks savam bērnam izvēlēties prestižu profesiju. Domāju, ka tur, kur tu esi labs, tur tev maksās vairāk. Zinu, ka daudz viesmīļi labi nopelna, jo viņiem sanāk, viņi ir savā vietā! Zinu pēc savas pieredzes – strādāju ar mammu biznesā, kur varēja labi nopelnīt, bet es biju ļoti nelaimīga. Sapratu, ka velti tērēju savu laiku. Dzīve notiek šodien, tagad, bet prieka nav! Un man ir bijis arī tāds periods, kad saprotu, ka ar savu kaislību nevaru nopelnīt. Reiz, kad domāju mest mieru, man mūzikas nozares pārstāvis, labs draugs teica: “Ir acīm redzams, ka tev ir talants. Vai tev nav bail par to, kas notiks tad, ja savu talantu izmetīsi miskastē? Ja tev tas ir dots, vai tev šķiet, ka no tā vajag atteikties?”
Kas šobrīd notiek ar mūziku Tavā pasaulē Covid-19 laikā?
Šis nav vienkāršs laiks. Mēs bijām pirmie, ko aizsūtīja uz soliņa apsēsties. Vēl strādāja tik daudz publisko vietu, sporta zāles un visi veikali bija vaļā, kad mūziķiem jau atcēla visus koncertus. Un mēs noteikti arī pēdējie no šī iziesim. Iedomājies, cik dārgām jābūt biļetēm, lai nodrošinātu koncertu atļautajiem 20 cilvēkiem! Ja nebija uzkrājumu, es nezinu, kā šo laiku varēja izturēt. Un tik daudziem nebija šo uzkrājumu, ne tikai mūziķiem! Nu, cik procentu cilvēku mūsdienās var šos uzkrājumus regulāri veidot? Vienīgais, kas glābj šajā laikā, ir doma, ka talantu jau nevar atņemt.
Domāju, ka pēc pandēmijas būs lielas izmaiņas mūzikas jomā. Nav iespējams paredzēt, uz kuru pusi, bet cilvēki būs citādāki. Jau ir citādāki, es to jūtu arī no sevis – nevaru vairs paklausīties to, kas šķita labs pirms pandēmijas. Sauc to par kādu mistiku vēlies, bet manas sajūtas saka, ka cilvēkiem tuvākas būs melodijas.
Šajā laikā es arī sapratu, cik daudz man ir drēbju, un cik bieži es iepirkos agrāk. Koncertu laiks pieprasīja vienu fotosesiju pēc otras, regulāru jaunu apģērbu iegādi. Tāda patērētāju sabiedrība! Un šajā pandēmijas laikā, kad esam daudz vairāk mājās, saprotam, ka bez visa tā var iztikt un pat ļoti labi! Tāpēc man šķiet, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo cilvēkiem ir citas, mazliet jaunas sajūtas par dzīvi. Lasīju “Armani” modes nama veidotu materiālu, kurā viņi runā par to, ka jāpārdomā fashion week regularitāte – kāpēc gan šos pasākumus veidot cauru gadu un tik bieži?
Tas pats notiek ar Instagram – mēs liekam visādas ziņas tikai, lai noturētu regularitāti. Pazūd konteksts. Bijām tā ieskrējušies, ka nejutām, ka runājam tāpēc, lai par sevi atgādinātu, nevis tāpēc, ka mums tiešām ir ko teikt.
Tā diemžēl ir. Man ļoti gribas cerēt, ka šajā laikā mēs būsim šo to sapratuši. Viens par otru, katrs par sevi, par saviem līdzcilvēkiem un pasauli. Gribas cerēt, ka tādi vispasaules notikumi, kā šis vīruss, būs mums iedevis gana daudz arī laba, ne tikai atņēmis. Viss jau atkarīgs no tā, kā uz notikušo savā dzīvē skatāmies, vai ne?