Zaudēt mīlamu un gaidītu bērnu ir vislielākais murgs jebkurai mātei. Olga Siņeļņikova no Toljati saskārās ar šīm šausmām 1996.gadā, kad viņai nolaupīja jaundzimušo meitiņu Mašu. Visus šos 23 gadus māte māte nepārstāja meklēt savu acuraugu. Un tikai nesen ģimene atkal apvienojās. Kā dzīvoja meitene visu šo laiku? Un kas īsti notika?
Milzīgais zaudējums
Olga Siņeļņikova dzemdēja meitu 1996.gadā, kad dzīve valstī bija ļoti smaga, cilvēki stundām stāvēja rindās un domāja tikai par to, kā nenomirt badā. Taču, neskatoties uz visām grūtībām, Olga bija priecīga par meitiņas piedzimšanu. Mazulīte bija dzimusi no mīļotā vīra.
Jaunajai māmiņai palīga bija atbraukusi Mašas vecmāmiņa. Sieviete nolēma doties uz veikalu un paņēma līdzi ratiņos bērnu. Viņa atstāja mazo tikai uz 5 minūtēm pie veikala, bet, kad atgriezās, ratiņu vairs nebija. Ģimene tūlīt pat sacēla trauksmi un panikā vērsās milicijā. Māte aiz bēdām nespēja rast sev vietu un vainoja notikušajā sevi.
Nolaupītājiem pa pēdām
Meitenes meklējumos tika iesaistīti labākie operatīvie darbinieki. Viņi pa visu pilsētu un tās apkaimi izlīmēja skrejlapas, kur katram, kam ir kaut kāda informācija par meitenes atrašanās vietu, tika apsolīta iespaidīga atlīdzība. Drīzumā milicija uzgāja nolaupītāju pēdas un pat atrada meitenītes ratiņus, bet pašu bērnu atrast tā arī neizdevās.
Izrādījās, ka noziedznieki naktī pēc nolaupīšanas bija aiznesuši bērnu pie lauku dakteres augstas temperatūras dēļ. Dakteri uzreiz samulsināja fakts, ka bērns bija ietīts vienā dvielī.
Vera Lučkina – nolaupītāja
Tikai pēc kāda laika, kad daktere uzzināja par skaļo notikumu ar bērna pazušanu, viņa nolēma griezties tiesībsargājošajās iestādēs un par visu izstāstīt. Milicija izveidoja nolaupītāju fotorobotu un ar jauniem spēkiem atsāka meitenītes meklējumus. Tomēr uziet noziedznieku pēdas tā arī neizdevās.
Tā gāja gadi. Olga nezaudēja cerību atrast Mašu, tomēr par meiteni nebija nekādu ziņu. Taču dzīve turpinājās, sievietei piedzima vēl divas meitas, lai vismaz tādā veidā aizpildītu zaudējumu.
Olga Siņeļņikova negribēja dzīvot bez meitiņas Mašas
Kad atklājās patiesība
Pirms pēris gadiem Olga griezās pēc palīdzības raidījumā “Gaidi mani”. Tur viņai apsolīja palīdzēt un pastāstīja šo aizkustinošo stāstu visai valstij. Brīnumainā kārtā pēc kāda laika uz šo TV sižetu atnāca ilgi gaidītā atsauksme.
Kāda sieviete paziņoja, ka viņas attāla radiniece Vera Lučkina pirms nāves atzinās viņai, ka 1996.gadā ir nolaupījusi bērnu. Viņas pašas bērns nomira dzemdību laikā, tāpēc viņa no bēdām paņēma svešu mazuli.
Veras tuvinieki pat nenojauta par šo gadījumu, jo viņa dzemdēja mājās un nestāstīja nevienam ne par bērna bojāeju, ne par cita bērna nolaupīšanu.
Olga Siņeļņikova ar meitām
Pirmo laiku Vera ar ģimeni dzīvoja Toljati, bet vēlāk pārcēlās uz Uļjanovskas apgabalu, kur pie viņiem notika ugunsgrēks. Sieviete ziņoja, ka ir pazaudējusi bērna dokumentus un griezās ar lūgumu tos atjaunot. Starp citu, nozagto meitenīti viņa arī nosauca par Veru.
Mazulīte auga un gadu no gada arvien vairāk saprata, ka nav līdzīga ne mammai, ne tētim. Veras bērnība bija visparastākā. Pēc skolas beigšanas viņa aizgāja mācīties par pedagogu. Pats interesantākais, ka viņas miesīgā māte Olga arī visu mūžu ir strādājusi par skolotāju. Acīmredzot, tas viņām ir asinīs.
Programmas “Gaidi mani” autori atrada Veru-jaunāko un veica DNS testu. Viņa patiešām izrādījās Olgas Siņeļņikovas miesīgā meita. 23 gadus vecā meitene ir izaugusi par īstu skaistuli un ir ļoti līdzīga savai mātei, kā arī savai māsai Sašai.
Pa kreisi – Vera, pa labi – Saša. Kā divas ūdens lāses.
Ģimene atkal apvienojās un guva ilgi gaidīto laimi. Kā viņas dzīvos tālāk,pagaidām nav zināms. Jo Vera vairs nav bērns, bet gan pieaugusi un patstāvīga sieviete. Tomēr jebkurā gadījumā pat viņas vecumā atgūt savu īsto ģimeni ir milzīga laime.
[…] Arī interesanti: Māte atrada savu nolaupīto jaundzimušo meitu pēc 23 gadiem. Kur meitene bija visu šo laiku un k… […]