Man ir bail! Nē, nevis par sevi! Man ir bail, pa mūsu sabiedrību kopumā! Uz kurieni mēs ejam? Ja četrdesmit-gadīgi onkuliņi un tantes savu laiku tērē nevis lai sakārtotu savu ģimeni, savu apkārtni, apgūtu jaunas iemaņas, noskatītos labu filmu vai izlasītu interesantu grāmatu, tā vietā raksta preteklības! Pilnīgi redzu, kā viņi vakarā iet gulēt un saka – Yes! Šodien laba diena bija. Uzdirsu 15-gadīgam Latvijas lepnumam, nospiedu dislike 10 video, ierakstīju Laurim Reinikam, ka viņa dziesmas ir sūds un Zutim ka viņš nav nekāds bokseris. Rīt celšos no rīta un rasktīšu Jūlijam Krūmiņam, ka viņš ir lohs un nav nemaz tik bagāts un Krištopāns lai tinās atpakaļ uz ASV… un vēl kādiem pāris bērnudārzniekiem pastāstīšu, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē un dāvanas pērk vecāki.
Un šāda ir tā sabiedrība, kurā dzīvojam? Un te nu nav absolūti nekāda sakara sliktajai valdībai un sliktajai ekonomiskajai situācijai valstī. Tādi, izrādās, esam mēs – sabiedrība. Man ir kauns šo onkuliņu un tantīšu vietā.
Rīt sākas jauna darba nedēļa. Varbūt, pārmaiņas pēc, var pasmaidīt no rīta, uzvārīt kafiju un beidzot pieteikties spāņu valodas kursos vai pārbaudīt savu veselību, jo novembris ir vīriešu veselības mēnesis. Vai paņemt no grāmatplaukta grāmatu un izlasīt to beidzot? Nu pārmaiņas pēc iztērējiet to laiku citām lietām, kas skar jūs personīgi. Un redzēsiet – dzīve bez jūsu svarīgiem komentāriem un padomiem neapstāsies. Un jūra neizies no krastiem un Zeme turpinās griezties arī ja nebūs tajā dienā ierakstīts neviens pretīgs komentārs. Pamēģini!
Rojs Puķe pēc vēstules prezidentam pārsteigts par cilvēku reakciju un apvainojumiem! Vai Tu piekrīti Roja teiktajam?
