Valsts pārvaldes komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Ar grozījumiem paredzēts precizēt ziedojumu pieņemšanas regulējumu, radinieku definīciju, noteikt pienākumu valsts amatpersonas deklarāciju iesniegt arī Satversmes aizsardzības biroja direktoram, kā arī komercdarbības ierobežojumus plašākam personu lokam.

Paredzēts noteikt, ka ziedojums varēs būt arī manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, pakalpojums, tiesības un citāda veida labumi. Tādējādi ziedojuma priekšmets varēs būt arī noteikta veida tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds materiāls vai nemateriāls labums publiskas personas institūcijai.

Plānots, ka pirms ziedojuma pieņemšanas būs nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja. Līgumu par ziedojuma bezatlīdzības atvēlēšanu publiskas personas institūcijai varēs arī neslēgt, taču, piemēram, pašvaldībai ziedojuma fakts būs jānoformē rakstveidā.

Patlaban divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas publiskas personas institūcijai attiecībā pret ziedotāju ir aizliegts pieņemt jebkādus lēmumus. Izvērtējot šī nosacījuma piemērošanu praksē, secināts, ka šāds ierobežojums nav samērīgs, un turpmāk plānots noteikt, ka ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad ziedotājs atklāta konkursa rezultātā saņēmis publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus vai garantētus kredītus.

Ar grozījumiem arī plānots precizēt, kādos gadījumos ziedojumus būs aizliegts pieņemt, kā arī uzdot Ministru kabinetam noteikt institūciju, kas veic ziedojumu uzraudzību un kontroli, kā arī kārtību, kādā publiskas personas institūcija pieņem, uzskaita un izmanto atvēlēto ziedojumu.

Lai novērstu likuma normu dažādas interpretācijas iespēju, grozījumi paredz precizēt radinieku definīciju, nosakot, ka termins “bērns” turpmāk iekļaus arī adoptēto, savukārt “tēvs” un “māte” – adoptētāju. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā arī mantiskajās attiecībās, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka valsts amatpersonai savā ienākumu deklarācijā būs jānorāda informācija arī par pusbrāļiem un pusmāsām. Tas nepieciešams, lai gūtu priekšstatu par nenorādīto visu radinieku sānu līnijā iespējamo ietekmi uz valsts amatpersonas darbību un tās pieņemtajiem lēmumiem, teikts anotācijā.

Pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju plānots noteikt arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Patlaban izveidojusies situācija, kad vienai no valstī atbildīgajām amatpersonām nacionālās drošības jautājumos nepiemēro pilnvērtīgu pārbaudes mehānismu interešu konflikta novēršanas jomā, teikts anotācijā. Ņemot vērā, ka SAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, ar grozījumiem plānots noteikt, ka biroja direktors valsts amatpersonas deklarāciju iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.

Likuma izmaiņas paredz arī citus regulējuma pilnveidojumus interešu konflikta novēršanas jomā, tostarp nosaka komercdarbības ierobežojumus arī tām amatpersonām, kuras veikušas izmeklēšanas funkcijas.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru