Kāpēc nekādā gadījumā nedrīkst valkāt mirušā radinieka apģērbu un apavus

Ko darīt ar aizgājēja drēbēm? Šis jautājums noteikti uztrauc daudzus, kad zaudējuma sāpes ir nedaudz rimušas.

Kā pareizi būtu rīkoties ar garderobi, kas palikusi pēc viņa nāves? Vai drīkst valkāt aizgājēja apavus un glabāt viņa rotaslietas?

 

Mirušo apģērbs

Ekstrasensi iesaka mirušā drēbes sadedzināt. Pēc viņu domām tāds apģērbs nesagādās prieku un laimi cilvēkam, kurš to gribēs atstāt sev.

Bet tam, kurš izlems valkāt miruša cilvēka apģērbu, var sanākt lielas nepatikšanas: no ģimenes strīdiem līdz problēmām darbā un attiecībām ar draugiem, kolēģiem.

Tādēļ nevajadzētu vilkt aizgājēja apģērbu, lai arī kā jums šīs lietas patiktu.

 

Vai drīkst nēsāt mirušā rotaslietas

Bet kā gan ar ģimenes dārglietām? Tās taču tiek nodotas no paaudzes paaudzē pēc mirušā ģimenes locekļa dzīvajam.

Lai rotaslietas jaunajam īpašniekam nestu laimi, tās nepieciešams “attīrīt”. Tajā jums palīdzēs svētais vai avota ūdens, kā arī būtu jānoskaita speciālas lūgšanas.

Pēc rituāla ar ūdeni un lūgšanām dārglietas ne tikai nenodarīs jums nekādu ļaunumu, bet arī pasargās jūs no visa sliktā, kā arī veicinās veiksmes un prieka piesaistīšanu.

 

Mirušā apavi

Bet ko darīt ar mirušā apaviem? Piemēram, ebreju kultūrā apaviem ir ļoti svarīga nozīme, un valkāt to pēc aizgājēja kategoriski nedrīkst.

Pastāv vairāki iemesli šim liegumam.

1.iemesls

Daži saka, ka šāds noteikums pamatojas uz talmudu vēstījumu, ka sapnim, kurā mirušais atnāk pēc kāda garderobes priekšmeta, ir laba nozīme, ja vien šis priekšmets nav apavi.

Tā kā sapņi zināmā pakāpē ir mūsu domu rezultāts, pamostoties cilvēku turpina vajāt bailes par to, ka mirušā apavus nav labi valkāt, un tā ir slikta zīme.

Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu realitātes atspulgs, bet tātad valkāt mirušā radinieka apavus ir patiešām slikta zīme.

2.iemesls

Vēl viens iemesls, kāpēc nevajadzētu valkāt aizgājēja apavus, ir tas, ka dabīgā āda var būt par infekciju pārnēsātāju. 

Tādēļ, ja cilvēks nav miris no kādas briesmīgas vīrusu infekcijas, piemēram, ir gājis bojā nelaimes gadījumā vai ticis nogalināts, aizliegumam valkāt viņa apavus nevajadzētu būt aktuālam.

Vadoties pēc šiem spriedumiem, daži apgalvo, ka liegums attiecas tikai uz tiem apaviem, kuros cilvēks ir nomiris.

Tomēr citi uzskata, ka nevienus mirušā apavus dzīvajiem valkāt nevajag. Arī no tiem ir jāatbrīvojas, jo apavi tāpat satur mirušā cilvēka enerģētiku.

3.iemesls

Dažās reliģijās liegums attiecas uz apaviem, kas izgatavoti no miruša dzīvnieka ādas, kurš nomiris no kādas slimības.

Šāda aizlieguma iemesls slēpjas bailēs nodot tālāk slimību, kas nogalinājusi dzīvnieku. Senos laikos tika uzskatīts, ka infekcija var skart to, kurš pēc tam valkās apavus no tāda dzīvnieka ādas.

Pēc šādas interpretācijas nevajadzētu rasties nekādām problēmām, valkājot mirušā cilvēka apavus, ja viņš, dzīvs būdams, nav slimojis ar infekcijas slimību.

Pievienot komentāru