Kas slēpjas aiz pastāvīga noguruma

No hroniska noguruma cieš daudzi, un reizēm ir nepietiekami tikai normalizēt miegu un pakoriģēt savu uzturu, lai atrisinātu problēmu.

Hronisks nogurums rodas pakāpeniski, dienu pēc dienas, un noteikt, kā tas viss īsti sācies, nav viegli. Kādēļ rodas šāds stāvoklis, un ko pasākt dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Hroniska noguruma galvenie iemesli:

Iekaisuma procesi organismā (piemēram, angīna, artrīts, kolīts, kariess u.c.).
Pastāvīgs stress, kurš izraisa virsnieru novājināšanos regulāras neizgulēšanās un nervu pārpūles rezultātā.
Autoimūnās saslimšanas, kas noved pie vairogdziedzera darbības traucējumiem.
Joda, cinka, D vitamīna deficīts.
Ilgstoša zāļu lietošana.

Visbiežāk hronisku nogurumu provocē iekaisumi, kuru dēļ novājinās asinsvadi un samazinās imūnās aizsardzības šūnu daudzums, kas satur antivielas, kuras savukārt iedarbojas uz iekaisuma ierosinātāja šūnām. Ja iekaisuma procesu neārstē, tad ierosinātāja šūnas izplatās pa visu organismu, nonākot pat līdz smadzenēm.
Galvas smadzenēs atrodas specifiskas šūnas astrocīti, tās aktivizējas tāpat, kā imūnās šūnas, bet tām nav izejas, un tāpēc viņas bremzē smadzeņu attīrīšanās sistēmu, kas attīra smadzenes no toksiskajiem metabolisma produktiem.

LASI ARĪ ŠO: Pirmās kunģa čūlas pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt

Smadzenēs norisinās daudz sarežģītu molekulāru procesu.
Galvenie no tiem:

Olbaltuma funkciju epiģenētiskas izmaiņas. Par epiģenētiku sauc vairākus apkārtējās vides faktorus (miegs, uzturs, fiziskā slodze), kas ietekmē gēnu funkcionēšanu. Bet gēni ir ne tikai iedzimtības informācijas nesēji, bet arī “būvē” visu organismu. Ja gēnus pastāvīgi pakļauj pārmērīgai slodzei, tad veselību saglabāt būs grūti. Tāpēc pie mazākajām aizdomām par iekaisumu nepieciešams minimizēt apkārtējās vides agresīvo faktoru iedarbību.

Mitohondriju disfunkcija. Mitohondriji ir šūnu organismi, pateicoties kuriem, organisms izstrādā enerģiju. Tie ir ļoti jūtīgi pret apkārtējo vidi, un, ja kaut kas neiet pēc plāna, tad pārnēsājamo elektronu skaits samazinās, un mēs sajūtam nogurumu. Un, ja mēģināsim šo problēmu risināt ar kofeīna vai psihostimulatoru palīdzību, tad pēc tam nav jābrīnās, ka jūtamies kā dārzeņi.

Hronisks iekaisums izraisa ne tikai nogurumu, bet arī veicina aterosklerozes attīstību. Katru dienu mēs izdarām izvēli – ēst saldu/treknu ēdienu vai nē, gulēt vai strādāt naktī, iet uz sporta zāli vai labāk atlikt treniņu.No tā, kādu izvēli mēs šodien izdarīsim, būs atkarīgs mūsu stāvoklis un veselība kopumā.