Atzīmējot tā dēvēto “Uzvaras dienu”, 9.maijā cilvēki aktīvi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā individuāli nolieka ziedus, taču daudziem cilvēkiem radies jautājums vai to drīkstēja darīt, jo valstī vēl bija aktīva distancēšanās…
Ar savu veidokli dalījusies arī kāda sociālās vietnes “Facebook” lietotāja:
Labvakar visiem, kas mani lasa. Lūk, šis ir patiešām nopietni. Šodien izrādījās, ka dzīvojam valstī, kur nedrīkst publiski pulcēties 4.maijā, bet drīkst to darīt 9.maijā.
Esmu cilvēks, kas nav īpaši bailīgs. Mani baidīt nav ieteicams, jo tas var izrādīties neproduktīvi baidītājam. Taču, ja pēc šī 9.maija valdība izliksies, ka nekas nav noticis, mums visiem ir jābaidās dzīvot šajā valstī. Un nē, joprojām nebaidos no COVID 19. Meli ir bīstamāki. Lai kliedētu visus pārpratumus- šis NAV ieraksts, par svinētājiem un – vai vajag nojaukt attiecīgo pieminekli. Un es NEpaužu savas bažas par kroņa vīrusa vilni.
Tātad – šodienas 9.maija PUBLISKĀ PULCĒŠANĀS Pārdaugavā nav tikai ņirgāšanās par mūsu vecīšiem, kas sēdēja mājās un nevarēja no tām iziet. Par manu vīramāti, kura nomira slimnīcā vientulībā un apjukumā, jo kovīda dēļ viņas bērni un mazbērni nevarēja viņu apciemot. Par viņas draugiem, citiem vecīšiem,kas nevarēja ierasties uz viņas bērēm atvadīties. Par cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vīrusa dēļ. Par tiem, kas nezin kā samaksāt īri nākošmēnes, jo viņi nevar nopelnīt izolējoties mājās. Par bērniem, kas nedrīkst iet uz skolu un tikties ar draugiem. Iekšlietu sistēma par mums šodien ieņirdza. Noteikums par publisko pasākumu aizliegumu attiecas tikai uz mums – likumpaklausīgajiem pajoliņiem, otrās šķiras muļķīšiem? 4.maijā mēs nevarējām pulcēties, lai svinētu savas valsts svētkus, bet šeit netraucēti notika masveidīgs pulcēšanās pasākums, ko dekorēja policijas klātbūtne. POLICIJAS KLĀTBŪTNE.
Ir radies iespaids, ka Iekšlietu ministri Latvijā sen ir dekoratīvas figūras, bet toni nosaka spēka struktūras policijā. Ministra uzdevums ir turēt muti un tām pārāk netraucēt. Taču tas nenoņem politisko atbildību. Mums visiem ir jābiedās no šādiem ministriem, bet vēl vairāk no tiem, kam patiešām ir vara spēka struktūrās. Man kauns arī par mums. Par smilkstēšanu savā nodabā, savās virtuvēs. Mums ir iespļauts sejā un neizliksimies, ka tas ir lietutiņš. Pat ja visaugstākie labi apmaksātie vadoņi izlksies, ka tas ir lietutiņš, pat ezim skaidrs, ka tas nav. Ja klusēs visi šie epidemioloģijas gudrie un amatpersonas, ja klusēsim mēs, kas katru dienu pildam šo sociālo kontraktu ar valsti, ja klusēsim – tad mums nav nākotnes. Ja Iekšlietu ministrs un policijas vadītāji paliks savos krēslos – varu jums pateikt – varam sākt baidīties no kaut kā daudz baismīgāka kā COVID 19.