Raugoties uz šo jauno sievieti, var rasties priekšstats, ka viņai viss ir kārtībā – viņa ir skaista, smaidīga, enerģiska un jautra. Dārtai ir 32 gadi, un viņa ir nelabojama optimiste. Šķiet, jau kopš bērnības Dārta smeļas enerģiju no kāda neredzama un mums nezināma avota.
Taču tagad šis avots sāk izsīkt. Nu jau 15 mēnešus jaunā sieviete cīnās ar smagu onkoloģisku slimību. Pirms gada viņai tika piešķirta invaliditāte. Dārtai ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu dzīvībai svarīgus imūnterapijas medikamentus, kurus viņai individuāli piemeklējuši vācu speciālisti. Viens zāļu kurss maksā 3000 eiro. Dārtai ir vajadzīgi vismaz četri šādi kursi.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālu kontu medikamentu apmaksai.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis – Zaļā lampa, Dārtas Vitolas atbalstam
Programmas “Zaļā lampa” ziedojumu tālrunis – 90006384. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.
Kopš bērnības Dārta profesionāli nodarbojas ar tenisu. Pēc rakstura Dārta ir apņēmīga un neatlaidīga. Un ļoti neatkarīga. Mācoties vidusskolas vecākajās klasēs, Dārta nolēma, ka laiks kļūt patstāvīgai, un devās uz Angliju. Tur viņa uzsāka mācības koledžā, apgūstot sporta pasniedzēja specialitāti (Development&Coaching). Paralēli mācībām Dārta nepārtraukti strādāja – restorānos un viesnīcās, lai praktizētos un nopelnītu sev iztikai. Pēc koledžas absolvēšanas Dārta turpināja mācības BournemouthUniversity, izvēloties tūrisma menedžmentu. “Dzīves ritms bija vienkārši nenormāls,” atceras Dārta.
“Taču 2016. gadā, saņemot universitātes diplomu, es pēkšņi apstājos un aizdomājos. Man sagribējās atgriezties mājās, Latvijā, pie ģimenes. Laikam esmu kā Sprīdītis, kurš devās plašajā pasaulē laimi meklēt, bet galu galā saprata, ka nekur nav tik labi kā mājās,” smaida Dārta.
Dārta atgriezās Latvijā un kļuva par tenisa treneri, daudz strādājot gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Kādu dienu, ieejot pēc treniņa dušā, Dārta uztaustīja sev padusē blīvu bumbuli. Sākumā viņa nepievērsa tam īpašu uzmanību, tomēr devās uz pārbaudi, kur speciālisti uztaisīja histoloģiju. Tad arī Dārta izdzirdēja nepatīkamo diagnozi.
“Diagnozi noteica ātri, divu nedēļu laikā”, atceras Dārta. “Un izdeva man spriedumu – Hodžkinalimfoma. Es, protams, nespēju noticēt, ka tas viss notiek ar mani. Nē. Ar mani nekas tāds nevar būt. Es taču nodarbojos ar sportu, man ir veselīgs uzturs un nav nekādu kaitīgu ieradumu.”
Taču ārsti teica: “Jums viss ir slikti. Ejiet mājās.” Un sākās Dārtas sāpju ceļi…
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: