Kad jūs redzat apzīmētas sienas, tas vēl nenozīmē, ka šeit dzīvo mazi bērni. Drīzāk gan otrādi. Runa iet par studentu kopmītnēm, kur katrs iemītnieks pēc sevis iemūžina uzrakstus frāzes “šeit biju es” stilā.
Protams, no malas tas var likties smieklīgi, ja jums pašam šeit nav jādzīvo. Bet vai jūs zināt, kā viena meitene, būdama studente, izkliedēja visus mītus par kopmītnēm? Ko gan viņa tik īpašu izdarīja savā istabā?
“Kur es atrodos, un kur ir manas mantas?!”
Tieši ši frāze izskrēja cauri mūsu varones galvai, kad viņa pārkāpa sava jaunā mitekļa slieksni. Tās šausmas, kuras viņa ieraudzīja, lika viņas acīm izplesties vēl lielākām, nekā iespējams. Sienas un grīda ne ar ko neatšķīrās viena no otras.
Netīrumu kārta liecināja par to, ka šeit jau gadiem neviens nav veicis uzkopšanu. Bet tā taču bija sieviešu istaba, kur parasti mitinājās meitenes!
Kamēr komendante izsniedza jaunā mitekļa atslēgas, meitene jau savā galvā plānoja, ko iesākt tālāk.
Pēc pirmās vēlēšanās aiziet un nekad vairs neienākt pa šīm durvīm viņa saprata, ka nevar to atļauties. Tāpēc viņa pieņēma citu lēmumu. Kas tad viņai bija darāms?
LASI ARĪ ŠO: Sieva palūdza “uzpost” pagalma tualeti, bet es uztaisīju “eiroremontu”. Lūk, kas man iznāca!
Kas tas ir – studentu remonts?
Jūs zināt, ka studentiem, kas dzīvo kopmītnēs, ne vienmēr pietiek līdzekļu ēšanai, kur nu vēl domāt par dzīves apstākļu uzlabošanu. Labi, ja viņiem ir iespēja noīrēt nelielu istabu kopmītnēs ar diennakts pieeju virtuvei un vannas istabai. Gadās tā, ka arī šis iespējas ir ierobežotas.
Mūsu varone bija augusi grūtos apstākļos, tāpēc no darba nebaidījās. Viņa nolēma satīrīt visus netīrumus, kas bija krājušies gadiem.
Pirmkārt, viņa izstrādāja savas istabas jauno modeli. Viņa uzzīmēja visus trūkumus, kas pārvērsti līdz nepazīšanai. Pie ieejas viņai nepatika vecs skapis, kurš varēja sabrukt. Viņa to nedomājot izmeta, lai gan tas bija pret noteikumiem.
Kā netīra istaba kļuva jauna un mūsdienīga?
Pēc tam, kad meitene izmeta arī veco dīvānu, istaba kļuva pustukša. Tagad viņa varēja ķerties pie sienām. Viņa noplēs visas aprakstītās tapetes un notīrīja sienas. Tālāk ar špāteles un pindzeles palīdzību vajadzēja izlīdzināt sienas. Viņa patstāvīgi sajauca šķīdumu, un sienas ieguva normālu paskatu. Viņa pat nomainīja vecos elektrības slēdžus pret jauniem ar instrumentiem, kas bija pieejami pie komendantes.
Kad sienas bija gatavas, studente tomēr nolika vietā izmesto skapi un ķērās pie tā restaurēšanas. Ar līmi viņa salīmēja visas spraugas, bet pēc tam nokrāsoja baltā krāsā, un skapis saskanīgi saplūda ar sienu. Istaba uzreiz kļuva lielāka.
