Šis stāsts, kurš iesākās visai dramatiski, beidzās ar pilnīgu happy end. Viss sākās 1989.gadā, kad kāds vīrs, pastaigājoties pa pilsētas ielām Floridas štatā, izdzirdēja no atkritumu tvertnes dīvainas skaņas, kas atgādināja bērna raudas. Pārliecinājies, ka atkritumos tik tiešām raud jaundzimušais, vīrs nekavējoties izsauca 911.
Bērnu aizveda uz slimnīcu. No turienes divu mēnešu vecumā viņu adoptēja Figgersu ģimene, kas puisīti nosauca par Frediju.
Amerikā vispār nav pieņemts slēpt, ja bērni ir adoptēti, tā kā arī no Fredija netika slēpts, ka tie nav viņa īstie vecāki. Šī apziņa zēnam nenāca viegli, kā viņš pats vēlāk atzinās. Pat vairāk, viņa stāsts šajā apvidū bija zināms visiem, jo izraisīja plašu rezonansi. Vienaudži reizēm Frediju kaitināja, saucot par “atkritumu zēnu” . Taču viņš auga jautrs, gudrs bērns saviem vecākiem par prieku.
Lūzuma brīdis Fredija dzīvē iestājās 1998.gadā, kad tēvs viņam nopirka vecu lietotu datoru (jaunam nepietika naudas). Tas bija Fredija sapnis – pašam savs dators! Tiesa gan, salauzts. Bet tas nozīmēja, ka to varēja izrevidēt!
Vecais 1989.gada Makintošs bija pilnīgā zēna rīcībā, un to bija nepieciešams iedarbināt. Fredija tehniskās spējas bija novērojamas jau 9 gadu vecumā. Viņš sāka reanimēt savu ierīci, izdomājot, kā pārlikt detaļas no radio uz datora mātes plati. Un tas viņam izdevās!
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: