Taņa jau bērnībā bija brīnumjauks bērns.Viņas māte strādāja bērnu namā un pastāvīgi stāstīja par bērniem – bāreņiem. Mazā Taņa katru stāstu ļoti tuvu ņēma pie sirds un vēlējās katram bērniņam palīdzēt.
Viņa pat lūdza māmiņai, lai tā paņem kādu bērniņu mājās, taču māte Taņai atteica, jo tēva viņai nebija, bet vēl vienu bērnu māte nevarētu nodrošināt.
Kad Taņa kļuva vecāka (tajā brīdī viņai bija 12), viņa bieži lūdza māti uz brīvdienām kādu bērniņu paņemt “ciemos” (kad drīkst no bērnu nama ņemt bērnus uz brīvdienām vai svētkiem).
16 gadu vecumā Taņa ievēroja bērnu namā mīlīgu meitenīti Kseniju. Un viņai ļoti sagribējās Ksjušu paņemt pie sevis uz māju.
Tad Taņa cieši nolēma uzsākt mācības aprūpētāju kursos, lai pēc pilngadības sasniegšanas varētu meitenīti adoptēt. Paziņas un tuvinieki cerēja, ka šī aizraušanās pāries, taču tā nenotika.
Pirmais bērns: Ksenija
Kad Ksenija sāka iet pirmajā klasītē, viņas ar Taņu ļoti daudz laika pavadīja kopā. Meitene pat sāka 19-gadīgo Taņu saukt par mammu. Viss gāja gludi, un Taņa nolēma Kseniju adoptēt.
Taču Ksenijas attieksme pret jauno māti krasi izmainījās pēc tam, kad viņas sāka dzīvot kopā. Meitene rīkoja histērijas, gāza un lauza visu sev apkārt. Kliedza, ka māte viņu sit. Viņa visiem stāstīja, cik viņai slikti ir kopā ar Taņu.
Taņa par to ļoti pārdzīvoja. Apmeklēja pat psihologu, kurš skaidroja, ka meitene to dara tīši, baidoties, ka Taņa viņu var pamest, un jau iepriekš atriebjas.
Taču pēc laika adaptācijas periods bija pagājis un viņām viss normalizējās.
Otrais bērns: Daša
Tad Taņa nolēma, ka viņai ir vajadzīgs vēl kāds, par ko rūpēties. To atbalstīja arī Ksjuša, jo ļoti gribēja brāli vai māsu.
Izvēle krita uz Dašu, taču meitenei bija invaliditāte. Taņu šis fakts nemaz nesamulsināja, tieši otrādi – viņa ļoti gribēja palīdzēt šai meitenītei, jo parasti bērnus ar invaliditāti bērnu namos neizvēlas.
No Dašas bija atteikušies vecāki, jo meitenīte piedzima tikai 1 kg smaga. Viņai tika veikta mugurkaula operācija, pēc kuras bērni reti pieceļas no invalīdu ratiem.
LASI ARĪ ŠO: Meitene kļuva par māmiņu 6 gadu vecumā. Līnas Medinas liktenis pēc 40 gadiem
Kad Daša tika pārvesta mājās, viņa sākumā bija nobijusies no visa kā mazs kaķēns. Taču vēlāk viņa pat pamazām sāka staigāt.
Dašai bija arī garīgas attīstības traucējumi, taču viņu tomēr paņēma vispār- izglītojošajā skolā, un viņa mācās kopā ar citiem bērniem, lai arī apgūst vielu nedaudz lēnāk.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: