Sievieti visvairākmaizskāra tas, ka viņš taču nesa viņu uz rokām! Viņš taču izsauca ārstu! Viņi taču kopā lidoja uz mājām un mierīgi sarunājās! T.i. viņa mierīgi runāja, bet viņš pieklājīgi atbildēja. Nekādu strīdu nebija. Savstarpējo strīdu. Viņa sen jau strīdējās viena. Viņai likās, ka vīrietis ir nedaudz pāraudzinājies un uzlabojis savu uzvedību. Tāpēc arī skandāli beigušies. Viņš klusē, jo zina, ka ir vainīgs. Lūk, tā arī ir pēdējā pazīme, ka cilvēks drīz pametīs. Pirmā pazīme- nemitīgi, nepārtraukti strīdi, bet pēdējā pazīme- strīdi pazūd, pazūd cenšnās sevi aizst’vēt, vai kaut ko pierādīt.Ja jau ķēms, tad ķēms. Ja muļķis, tad muļķis. Bezjēdzīgi lūgt un prasīt pārtraukt. Jāaiznes nasta līdz vietai, jāpavada, jāatvadās un vairs nekad nav jāatgriežas šajās attiecībās. Tās ir beigušās.
Bet kāpēc viņš nepateica?… nu, simts rezies jau teica, lūk kāpēc! Simtām reizu var teikt: “nekliedz uz mani!’’, “nenāc dzēris”, nesaukā mani tādiem vārdiem”. Ja to nesaprot, ir bezjēdzīgi atkārtot, strīdēties, prasīt. Cilvēks uzvedas pieklājīgi, savaldīgi, uz apvainojumiem un histērijām nereaģē, pilda savus pienākumus un krāmē čemodānus. Un vienā jaukā dienā izstājas no šīm attiecībām. Tas attiecasgan uz mīlestību, gan draudzību, gan partnerību, gan darbu. Lūk šī pieklājīgā savaldība ir nopietns brīdinājums.
Bet šo brīdinājumu parasti nepamana…
Autors: Anna Kirjanova.