Totālā dzīves ķimizācija, kas sākās pagājušajā gadsimtā ‘’apgaismotajos’’ Rietumos, padarījusi cilvēci bezspēcīgos, slimos frīkos. Ar šo draņķi piesārņots it viss iespējamais- gaiss, augsne, ūdens, augi, dzīvnieki, cilvēki…
Pesticīdi un ķīmiskās vielas pārtikā.
Tiek lēsts, ka pasaules pesticīdu tirgus ir aptuveni 30 miljoni USD gadā. Tiek izmantots vairāk kā miljons tonnu pesticīdu, no kuriem 60% – lauksaimniecībā. Ķīmiskie preparāti (insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi) tiek lietoti augsnes mēslošanai, nezāļu apkarošanai, cīņai ar grauzējiem, ražas aizsrgāšanai pret pelējumu un sēnīti. Ar to palīdzību tiek paaugstināta ražība, paildzināts uzglabāšanas laiks, uzlabots ārējais izskats. Mūsdienās plašā izvēlē tiek piedāvāts 5000 pesticīdu un 700 ķīmisko sastāvdaļu.
LASI ARĪ ŠO: Dažādu rasu pārim Maiklam un Ketijai piedzima meita, kura 4 gadu vecumā kļuva par modeli. Kā meitene izskatās tagad
Salīdzinot ar 40. gadu sākumu, kad pesticīdi tika pirmo reizi izmantoti, to patēriņš lauksaimniecībā pieaudzis desmit reizes, bet ražas zaudējums kaitēkļu dēļ pēdējos 50 gados palielinājies dubultā. Šī statistika liek apšaubīt pesticīdu efektivitāti. Interesanti, ka pesticīdu lietošanas rezultātā ir attīstījušās 650 katēkļu sugas, kas ir izturīgas pret šīm indēm. Katru dienu pasaulē aptuveni 3000 cilvēku saindējas ar pesticīdiem.
Tas ir vairāk kā miljons saindēšanās gadījumu ar ķīmiskām vielām, kas piesārņo augsni, gaisu, ūdeni, pārtiku, gada laikā. Atsevišķi par Eiropu šie skaitļi nav mazāk šokējoši. Tikai 2005. gadā ES valstis sāka mēģināt ieviest vienotus standartus, lai novērtētu ķīmisko vielu, kas nokļūst pārtikas produktos, bīstamību, un ieviesa vienotu pārtikas produktu marķēšanu.